Uzņēmējdarbība

Kurzemē vislielākā interese par grantu konkursu remigrantu uzņēmējdarbības atbalstam; atbalstu saņem 5 projekti

Uzņēmējdarbības atbalsta grantu remigrantu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai Kurzemē saņēmuši 5 projekti, izmantojot visu reģionam pieejamo finansējumu 36 000 EUR apmērā. Grantu konkurss tika īstenots visā Latvijā un noslēdzās oktobrī, bet vislielākā aktivitāte bija Kurzemes plānošanas reģionā, kur par atbalsta iespējām interesējās vairāk nekā 50 cilvēku un tika saņemti 6 pieteikumi.   “Remigrācijas pilotprojekta ietvaros ar reģionālā koordinatora palīdzību jau esam snieguši nozīmīgu atbalstu ģimenēm, kas vēlas pārcelties vai pārceļas uz dzīvi Kurzemē. Ar granta konkursu sniegsim arī finansiālu atbalstu uzņēmīgām ģimenēm, kas vēlas ārvalstīs gūtās prasmes un zināšanas izmantot, lai attīstītu savas biznesa idejas Kurzemes reģionā. Ģimenes, kas ieguvušas grantu, lielākoties dzīvojušas ārpus Latvijas vairāk nekā 15 gadus, tāpēc priecājos gan par lielo interesi saistībā ar granta saņemšanas iespējām Kurzemē, gan ģimeņu apņēmību veikt šo nozīmīgo soli – pārcelties uz dzīvi Latvijā. Arī turpmāk sniegsim šīm ģimenēm nepieciešamo atbalstu,” stāsta Evita Dreijere, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja.   Atbalstu saņēmušas idejas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai tādās jomās kā ēdināšanas un tūrisma pakalpojumi, celtniecība un akmeņu mūrēšana, metālapstrāde ar specializāciju individuālu risinājumu izgatavošanā, kā arī autoservisa pakalpojumu sniegšanā. Atbraucēji savus uzņēmumus reģistrēs Liepājā, Talsos, Brocēnos, kā arī Saldus novada Jaunlutriņos. Viesu nams Kuldīgā ”Raxti” darbojas kopš šī gada augusta un konkursā saņemtais atbalsts palīdzēs uzņēmējiem uzsākt nepieciešamos paplašināšanas darbus. Grantu konkursā saņemtos pieteikumus izskatīja vērtēšanas komisija, kurā tika pārstāvētas tādas organizācijas kā Latvijas  Investīciju un attīstības aģentūra, Kuldīgas biznesa inkubators, Liepājas Speciālā ekonomikas zona, Kurzemes plānošanas reģions un tā Uzņēmējdarbības centrs.   Sadarbība ar granta ieguvējiem aktīvi turpinās. Kurzemes Plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra vadītāja Baiba Kūma ik dienas atbild uz dažādiem granta saņēmēju jautājumiem un sniedz atbalstu dažādu praktisku jautājumu risināšanā. Par remigrācijas pilotprojektu: Kopš remigrācijas pilotprojekta sākuma š.g.1.martā, uz dzīvi Kurzemē atgriezušās jau vairāk nekā 30 ģimenes. Kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reģionālo remigrācijas koordinatoru  tīkla izveides jau vairāk nekā 1100 ģimenes ir sazinājušās ar kādu no pieciem reģionālajiem remigrācijas koordinatoriem ar informācijas pieprasījumiem, no kurām 124 jau ir atgriezušās, bet 110 plāno atgriezties uz dzīvi Latvijā tuvākajā nākotnē. Visa informācija par remigrācijas pilotprojektu pieejama vietnē www.paps.lv, kur arī ar anketas palīdzību iespējams uzdot aktuālos jautājums tiem, kas jau ir atgriezušies vai vēl tikai apsver domu par atgriešanos Latvijā nākotnē. Papildus informācijai:  Kristīne Smilga Kurzemes remigrācijas koordinators Tālr. 20478252 e-pasta adrese: koordinators@kurzemesregions.lv

08.11.2018

Aicinām uzņēmējus pievienoties sarunām ar Zemkopības ministru 25.06.2018. Ziru tautas namā 17.00

Pirmdien, 25. jūnijā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs darba vizītē dosies uz Kurzemi, ko visvairāk skāris pēdējo mēnešu sausums. Ministrs apmeklēs vairākas zemnieku saimniecības un pašreizējo situāciju lauksaimniecībā pārrunās ar lauku uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem.  Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “Kurzemes jērs” Pūres pagastā, kurā audzē Šarolē šķirnes aitas, ministrs apmeklēs pulksten 9.30. Pēc tam Jānis Dūklavs dosies uz saimniecību SIA “MS Kārkli” Kandavas pagastā, kurā ir avenāju un cidoniju stādījumi.  Pulksten 11.20 zemkopības ministrs apmeklēs bioloģisko saimniecību – Kabiles pagasta zemnieku saimniecību “Rozbeķi”, kura specializējusies piena un gaļas lopkopībā. Nākamā, kurp dosies Jānis Dūklavs, ir graudkopības saimniecība “Ezergaļi” Vārmes pagastā.  Plānots, ka pulksten 15.00 zemkopības ministrs apmeklēs Alsungas novada zemnieku saimniecību “Gerdas”, kura arī saimnieko bioloģiski un nodarbojas gan ar lopkopību, gan augkopību.  Savukārt Ziru pagasta augļkopības saimniecību “Kalnarāji 2”, kurā ir ķiršu un ābeļu stādījumi, Jānis Dūklavs apmeklēs pulksten 16.30.  Pulksten 17.00 Ziru tautas namā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tiksies ar lauku uzņēmējiem, lauksaimniecības konsultantiem un pašvaldību pārstāvjiem, lai informētu par Zemkopības ministrijas turpmāko rīcību saistībā ar ilgstošā sausuma ietekmi uz lauksaimniecību.  Dokuments (.PDF)

25.06.2018

Zemes fonda īpašumu portfelis sasniedzis 5000 hektārus; pieaug reversās nomas darījumu īpatsvars

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Zemes fonds kopš darbības sākuma ir iegādājies 290 īpašumus 5000 hektāru platībā, darījumos kopumā ieguldot 13,2 miljonus eiro. Šogad darījumos plānots ieguldīt aptuveni 10 miljonus eiro. Pēdējā pusgada laikā Zemes fonda īpašumu portfelī būtiski pieaudzis reversās nomas darījumos iegādāto īpašumu īpatsvars. Šā gada aprīlī tas veidoja jau 12% no fonda īpašumiem. Kopumā pieprasījums pēc Zemes fonda pakalpojumiem saglabājas stabili augsts ar pieaugošu tendenci. Šogad 1. ceturksnī Zemes fonds veicis jaunus darījumus 2 miljonu eiro apmērā, iegādājoties 640 hektārus. Tas ir par 28% vairāk nekā pagājušā gada 1. ceturksnī platību ziņā un par 66% vairāk ieguldīto resursu ziņā. Būtiski, ka privātpersonas, pārdodot zemi fondam, saskaņā ar likumu tiek atbrīvotas no 20% Iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Ina Alksne, ALTUM Zemes fonda vadītāja: “Šobrīd 99% no mūsu iegādātajiem īpašumiem jau ir iznomāti lauksaimniecības vajadzībām, faktiski visi iegādātie īpašumi ātri atgriežas darbībā. Kopš reversās nomas pakalpojuma ieviešanas pērnā gada rudenī, zemes īpašnieki fondam ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdevuši 600 hektārus lauksaimniecības zemes. Šajos darījumos esam ieguldījuši 1,9 miljonus eiro. Redzam, ka lauksaimnieki novērtē un izmanto iespēju ar reversās nomas palīdzību saimniecībai ne tikai iegūt tālākai attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, bet arī to, ka līgums paredz skaidrus un pārskatāmus nosacījumus – noslēdzot reversās nomas darījumu, uzreiz tiek noteikta zemes atpakaļpirkuma cena un termiņš, kā arī noslēgts zemes nomas līgums.” Aktīvākais reģions darījumu ziņā kopumā un arī reversās nomas darījumos ir Zemgale – līdz aprīļa vidum fondam ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdoti 24 īpašumi Zemgalē, to kopējā platība ir 300 hektāri. Kopumā zemākā aktivitāte joprojām ir Latgalē, turklāt tur liela daļa piedāvāto īpašumu ir iegādei neatbilstoši, jo ir ilgstoši nekopti un aizauguši, un to iegāde fondam būtu saimnieciski neizdevīga, vai arī tādi, kuri īpašuma sastāva dēļ aktīvai lauksaimnieciskai darbībai nav piemēroti. Zemes fonda iegādātās platības pa reģioniem: Zemgale – 2071 hektāri, Kurzeme – 942 hektāri, Vidzeme – 825 hektāri, Rīgas reģions – 725 hektāri, Latgale – 437 hektāri. Zemes fonds darbojas kopš 2015. gada jūlija. Tas pērk nekustamos īpašumus visā Latvijas teritorijā, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Fonds pērk īpašumus par cenām, kas nepārsniedz vidējās cenas tirgū līdzvērtīgai lauksaimniecības zemei attiecīgajā novadā un pagastā. Pagājušā gada novembrī fonds sāka piedāvāt reversās nomas pakalpojumu. Informācija par ALTUM Zemes fondu: https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/zemes-fonds-1/ Par ALTUM Attīstības finanšu institūcija ALTUM ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas. 2017. gada jūnijā ALTUM saņēma starptautiskās kredītreitingu kompānijas Moody’s ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 valsts kapitālsabiedrībai, kas apliecina ALTUM stabilo finanšu situāciju. Savukārt 2017. gada 24. oktobrī ALTUM obligācijas tika iekļautas regulētajā tirgū - biržas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā. 

23.04.2018

Efektīviem uzņēmumiem šogad samazinājušās izmaksas par elektroenerģiju

2018. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais obligātās iepirkumu komponentes (OIK) finansēšanas modelis, un februārī uzņēmumi saņēma pirmos elektroenerģijas rēķinus ar būtisku izmaksu samazinājumu energoefektīviem uzņēmumiem.   OIK finansēšanas modeļa maiņa ir viens no Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.   Rūpniecības atbalsta programmas pamatvirzieni ir saistīti ar nozares starptautiskās konkurētspējas kāpināšanu. Tie ietver vairāku pasākumu kopumu, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, kvalificēta darbaspēka piesaistei, ražotņu modernizācijai un paplašināšanai, kā arī eksporta veicināšanai un jaunu tirgu apgūšanai.   Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas vietējiem rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs. Līdz ar to jebkādi papildu maksājumi, kas tiek piemēroti par elektroenerģijas izmantošanu, vienmēr daudz spēcīgāk skars tieši rūpniecības uzņēmumus.   Tieši tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc no šā gada ir mainīts OIK finansēšanas modelis, sadalot to divās daļās – fiksētajā jeb jaudas komponentē, kas ir atkarīga no elektrības pieslēguma sprieguma pakāpes, un mainīgās daļas, kas veidojas proporcionāli patērētajai elektroenerģijai. Tādejādi tiek mazināts gan neproporcionāli augstais OIK maksājumu slogs rūpniecības uzņēmumiem, gan arī uzņēmumi kopumā tiek stimulēti domāt par elektroenerģijas izmantošanas efektivitāti, pārvērtējot reāli nepieciešamās jaudas un atsakoties no liekā. Jau šobrīd varam teikt, ka efekts ir bijis pozitīvs, un daudzi uzņēmumi piesakās arī individuālajām konsultācijām AS “Sadales tīkls”, lai noskaidrotu savam uzņēmumam visoptimālākos elektroenerģijas piegādes risinājumus.   Pārbaudīt to, kā OIK maksājuma izmaiņas ietekmē katru uzņēmumu, iespējams AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” interneta mājaslapā: http://www.eptirgotajs.lv/oik-kalkulators/#/. Ja elektroenerģijas izdevumi, salīdzinājumā ar 2017. gadu, samazinās, tas liecina, ka uzņēmums elektroenerģijas pieslēgumu izmanto efektīvi, bet, ja izdevumi palielinās, tas visdrīzāk liecina par nepieciešamību izvērtēt pieslēguma izmantošanas efektivitāti.   Piemēram, kokapstrādes uzņēmums ar pieslēguma jaudas efektivitāti 50,9% šogad ietaupīs gandrīz 6000 eiro, ar 28% efektivitāti – gandrīz 3000 eiro.  Savukārt uzņēmumam, kura efektivitāte šobrīd ir tikai  7,8%, noteikti jādomā par efektivitātes palielināšanu, lai lieki nepārmaksātu.   Papildus Latvijas rūpniecības uzņēmumiem energoefektivitātes paaugstināšanai ES struktūrfondu programmās šobrīd ir pieejami 32,5 miljoni eiro. Ir izveidots arī Energoefektivitātes fonds, no kura valsts attīstības finanšu institūcija Altum turpmākajos gados atbalstīs dažādu energoefektivitātes pasākumu un risinājumu iedzīvināšanu Latvijas uzņēmumos.   Infografika: Zemākas elektroenerģijas izmaksas = konkurētspējīgāki uzņēmumi   Video: Rūpniecības atbalsta programma       Evita Urpena Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Tālrunis 67013193 E-pasts: evita.urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv Web: www.em.gov.lv; www.energoefektivakaeka.lv Twitter: @EM_gov_lv; @siltinam Youtube: http://www.youtube.com/dzivosiltak Facebook: http://www.facebook.com/siltinam Flickr: https://www.flickr.com/photos/ekonomikasministrija

13.02.2018

Aicina mikro, mazus un vidējos uzņēmumus iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai

Valsts darba inspekcija (VDI) aicina mikro, mazus un vidējos uzņēmumus (ar nodarbināto skaitu līdz 50) iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai, kas paredzēts nodarbināto drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai un uzņēmumu darba vides sakārtošanai atbilstoši darba aizsardzības un darba tiesību prasībām.   Latvijas uzņēmēji var pieteikties atbalsta saņemšanai un sakārtot darba vidi savā uzņēmumā atbilstoši darba aizsardzības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Atbalstu sniegs VDI piesaistītie speciālisti: kompetentās institūcijas, kompetentie speciālisti, akreditētā laboratorija un izglītības iestāde.   Atbalsts tiek sniegts Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr.7.3.1.0/16/I/001 ietvaros, kas paredz uzņēmumiem saņemt darba vides risku izvērtēšanu, darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi, rekomendācijas par darba aizsardzības struktūras izveidošanu, apmācības darba aizsardzības speciālistiem un uzticības personām. Saskaņā ar eksperta norādījumiem, atbalsta ietvaros tiks nodrošināta arī laboratorisko mērījumu veikšana. Ar minētā projekta palīdzību līdz 2022.gada 31.decembrim atbalsts tiks sniegts 4700 uzņēmumiem.   Atbalstam var pieteikties uzņēmumi, kas veic kādu no Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumu Nr. 99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 1. pielikumā noteiktajiem komercdarbības veidiem atbilstoši vispārējās saimnieciskās darbības klasifikācijai NACE.      Iepazīties ar atbalsta piešķiršanas noteikumiem un pieteikumu veidlapas ir atrodamas VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā “Projekti”-> “ESF” -> apakšsadaļā “Atbalsts darba devējiem”.   Pieteikumu var iesniegt parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot uz e-pastu info.esf@vdi.gov.lv, nosūtot pa pastu vai personīgi iesniedzot VDI ESF projekta lietvedībā, Kr.Valdemāra iela 17-17, Rīga, LV-1010, darba dienās no plkst. 08:00 līdz 17:00 un piektdienās no plkst. 08:00 līdz 14:30.   Papildus informāciju par pieteikuma sagatavošanu un par atbalsta piešķiršanu var iegūt pa tālruni 25484719 vai 25702127, vai nosūtot uz e-pasta adresi info.esf@vdi.gov.lv.   Informāciju sagatavoja: Evita Rancāne, Valts darba inspekcijas ESF projekta vecākā eksperte sabiedrisko attiecību jautājumos.

09.02.2018