Vides aktualitātes

Trešajā dabas skaitīšanas sezonā apsekos pusmiljonu hektāru zemes

Līdz ar veģetācijas sezonu un pavasara atnākšanu ir sākusies arī dabas skaitīšanas trešā sezona. Šogad Dabas aizsardzības pārvaldes (Pārvalde) uzdevumā 247 dabas eksperti pētīs Latvijas teritoriju, uzskaitot Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamos biotopus – viendabīgas teritorijas, kurās sastopama liela bioloģiskā daudzveidība. Ekspertu uzmanības lokā būs apmēram pusmiljonu hektāru plaša teritorija, kurā viņi apsekos dažādus dzīvotņu veidus, piemēram, bioloģiski vērtīgus zālājus, dabiskoties sākušas mežaudzes, purvus, avoksnājus, cilvēka mazietekmētu jūras piekrasti un kāpas, upes, ezerus, alas un iežu atsegumus. No aprīļa līdz novembrim ir plānots apsekot gan valstij un pašvaldībām, kā arī privātīpašniekiem piederošus īpašumus 91 Latvijas novadā. Marta beigās jau ir izsūtītas informatīvas vēstules 30 tūkstošiem zemju īpašnieku, ka tiks skatītas dabas dzīvotnes viņa zemes vienībā vai var tikt šķērsots īpašums, lai inventarizētu blakus esošo zemes vienību. “Latvijas daba ir daudzveidīga un unikāla, un šobrīd ikvienam ir iespēja to baudīt, novērtēt, apzināties un saglabāt nākotnei. Nevar noliegt, ka cilvēks kā ekosistēmas daļa to būtiski ietekmē, tādēļ tik ļoti lielu nozīmi dabas izpētei pievērš zinoši speciālisti visā pasaulē. Arī Latvijā bioloģiski vērtīgie biotopi jeb dzīvotnes ir veidojušies ilglaicīgi, tāpēc svarīgi tos apzināt, lai varētu turpināt pareizi apsaimniekot,” pauž dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne. Zemes īpašniekam ir tiesības piedalīties īpašuma apsekošanā un uzdot par to jautājumus. Pievienoties var apsekošanas brīdī, satiekot savā īpašumā ekspertu ar Pārvaldes izsniegto apliecību (skatīt attēlu Nr.1), vai iesniegt Pārvaldei rakstisku iesniegumu (skaitamdabu@daba.gov.lv vai Baznīcas iela 3, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150) līdz 15.maijam par vēlmi piedalīties sava īpašuma apsekošanā. Eksperta paustais skaidrojums par dabas vērtībām apsekojuma brīdī ir informatīvs. Ja īpašumā tiks konstatēts ES nozīmes aizsargājams biotops, pēc datu kvalitātes pārbaudes 2020.gadā īpašnieks saņems rakstisku informāciju un vienlaikus tā būs pieejama arī Pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (https://ozols.gov.lv/pub). Tas ļaus zemes īpašniekiem taupīt laika un finanšu resursus, kā arī atvieglos dažādu jautājumu risināšanu, atļauju saņemšanu, detālplānojumu izstrādi utt. Lai skaidrotu procesu, tā nepieciešamību un sniegtu atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem, arī šogad tiks organizēti semināri dažādās pašvaldībās. Plašāka informācija par dabas skaitīšanu, plānotajām aktivitātēm, atbildes uz populārākajiem jautājumiem, iedzīvotāju informatīvajiem bezmaksas semināriem pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv vai www.daba.gov.lv. Biotopu apzināšana norit dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” ietvaros. Visu dabas skaitīšanas aktivitāšu īstenošana paredzēta līdz 2023.gadam. Informāciju sagatavoja: Ilze Reinika Dabas aizsardzības pārvalde Dabas skaitīšanas vadītājas asistente ilze.reinika@daba.gov.lv Tālr.: 27858275

11.04.2019

Starptautiska ceļojoša fotoizstāde par purviem Brocēnos

2019. gada 24. aprīlī līdz 12. maijā Brocēnu kultūras un izglītības centrā būs apskatāma starptautiska ceļojoša fotoizstāde “Purvu atjaunošana – ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā”. Viena no izstādes sadaļām veltīta Brocēnu novada Baltezera purvam. Izstāde tapusi, sadarbojoties piecu valstu (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas) purvu ekspertiem un fotogrāfiem. Izstāde vērš uzmanību uz purvu ekosistēmām un to mazāk zināmo lomu dabā – klimata regulēšanu, kā arī degradētu purvu atjaunošanas nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā. Purvi regulē ūdens un barības vielu apriti, nodrošina mājvietu augiem un dzīvniekiem, kā arī glabā milzīgus oglekļa krājumus, piedaloties klimata regulēšanā. Tātad purviem ir milzīga loma arī cilvēces eksistences nodrošināšanā. Izstādi sagatavojuši Latvijas Universitātes Botāniskā dārza speciālisti sadarbībā ar Eiropas Komisijas LIFE programmas finansētā LIFE Peat Restore projekta partneriem citās valstīs. Fotogrāfiju autori ir gan purvu pētnieki un eksperti, kas dokumentējuši savas un kolēģu gaitas un dabā novēroto, gan dabas fotogrāfi, kas novērtējuši purvu neparasto pievilcību dažādos gadalaikos un diennakts stundās. Fotogrāfijās izcelts purvu savdabīgais skaistums, noslēpumainība, sugu un dzīvotņu daudzveidība un tās saglabāšanas nozīme, kā arī parādītas cilvēka darbības pēdas. 

09.04.2019

Bioloģiski vērtīgo zālāju platības turpina strauji sarukt

Decembrī Dabas aizsardzības pārvalde saņēma 32 tūkstošus anketu no 250 dabas skaitīšanas ekspertiem par 2018. gada sezonā apsekotajām teritorijām, kurās tika uzskaitītas Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu grupas un vērtēta to kvalitāte. Tā kā bioloģiski vērtīgo zālāju īpašniekiem gada sākumā ir iespēja pieteikties atbalsta maksājumiem, zālāju anketas ik gadu tiek skatītas prioritāri. Šo anketu apkopotie dati no otrās dabas skaitīšanas sezonas liecina, ka no pērn apsekotajām pļavām bioloģiski vērtīgas ir tikai 17%. “Lai saprastu dabas mainību, mums nav jāvizualizē kūstošie ledāji Antarktikā, tā norit tepat līdzās – jau divu sezonu dabas skaitīšanas dati liecina, ka no agrāk zināmajām bioloģiski vērtīgajām pļavām Latvijā sastopama vairs tikai viena sestā daļa,” uzsver dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne. Viņa turpina: “Pēdējo 50 gadu laikā vērtīgo zālāju platības ir būtiski sarukušas, jo zālāji ir teju vienīgā biotopu grupa, kas bez cilvēka līdzdalības nevar pastāvēt. Nav runa par mauriņu vai zāles stiebru izzušanu, bet gan par bioloģiski vērtīgo zālāju platībām, kurās mazinās krāšņās puķes vainagiem, ārstnieciskie augi tējām, arī apputeksnētāji un cita dzīvā daba. Ir apdraudēts nozīmīgs posms dabiskajā dzīvības ķēdē, ko veicina cilvēka darbība vai, tieši pretēji, bezdarbība. Un pastāv iespēja zaudēt šo biotopu grupa pavisam!”   Pagājušā gadā apzināto bioloģiski vērtīgo zālāju īpašnieki līdz februāra beigām saņems vēstuli uz savu deklarēto dzīvesvietas adresi par viņa īpašumā esošo zālāju. Lai nodrošinātu operatīvu informācijas pieejamību un apmaiņu, informācija vienlaikus ir pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (http://ozols.daba.gov.lv/pub/). Ja biotops nav konstatēts, vēstule netiks sūtīta.   Divu sezonu ietvaros apsekošanai tika atlasīti 172 tūkstoši hektāru zālāju, kuros pastāvēja iespēja konstatēt Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus. Dati liecina, ka bioloģiski vērtīgajos zālājos bieži konstatētas ekspansīvas sugas, kuras ātri reaģē uz nevēlamām izmaiņām zālājā (kūlas uzkrāšanās, pārmēslošana, pārganīšana, izmaiņas hidroloģiskajā režīmā u.c.) un nomāc citas zālāja sugas. Retāk tiek konstatētas arī invazīvās sugas, piemēram, Kanādas un milzu zeltgalvītes, blīvā skābene, Sosnovska latvānis, daudzlapu lupīna. Tāpat vērojama tendence, ka zālāji nabadzīgās augsnēs tiek apmežoti.   Vēsturiskie Latvijas zālāju pētījumi liecināja, ka seši zālāju biotopi (Vilkakūlas (tukšaiņu) zālāji, Piejūras zālāji, Smiltāju zālāju, Lakstaugu pioniersabiedrības seklās kaļķainās augsnēs, Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs un Eitrofas augsto lakstaugu audzes) ir ļoti reti sastopami – vien 10% no visiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. Šī tendence saglabājas, to apstiprina arī dabas skaitīšanas dati, jo abu sezonu ietvaros minētie biotopi kopā konstatēti vien 11% no visiem noteiktajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem.   Šī gada aprīlī tiks uzsākta trešā dabas skaitīšanas sezona. Pilnīgu ainu par Latvijas dabas vērtībām un to kvalitāti uzzināsim nākamgad, kad būs pieejami visu triju sezonu dati un to izvērtējums par visām sešām Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu grupām.   Turpinot pagājušajos gados iesākto praksi, arī 2019. gadā apsekojamajos novados notiks bezmaksas semināri zemju īpašniekiem par dabas skaitīšanu, tās mērķiem, īstenotajām aktivitātēm un sniegtas atbildes uz jautājumiem. Informācija par semināriem, jaunumi, kā arī jautājumu un atbilžu sadaļa pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv.   Dabas skaitīšana jeb projekts “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” tiek īstenots ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (85%) un Latvijas valsts (15%) atbalstu. Visu aktivitāšu īstenošana paredzēta līdz 2023. gadam, biotopu izplatības un kvalitātes noteikšanas jomā līdz 2019. gada 31. decembrim.   Informāciju sagatavoja: Ilze Reinika Dabas aizsardzības pārvalde Dabas skaitīšanas vadītājas asistente ilze.reinika@daba.gov.lv Tālr.: 27858275

27.02.2019

LPS: publiskie ūdeņi ir ne tikai uzskaitāmi, bet arī saglabājami valsts īpašumā un pašvaldību valdījumā

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atzinīgi novērtē Valsts kontroles (VK) revīzijā par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem akcentēto secinājumu, ka publisko ūdeņu, kas pieder valstij, tai skaitā jūras piekrastes joslas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas, īpašumtiesības ir gadiem nesakārtotas. Par valstij piederošā īpašuma – publisko ūdeņu, kas nav nodoti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai citas ministrijas valdījumā, – valdītājām atbilstoši Zemes pārvaldības likumam no 2015. gada 1. janvāra ir noteiktas pašvaldības, tomēr Tieslietu ministrija joprojām pilnībā nav izpildījusi valdības doto uzdevumu – izstrādāt kārtību, kādā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē un atjaunina informāciju par jūras piekrastes joslu un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem. Tikai 2018. gada 28. augusta valdības sēdē tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”, tajos iekļaujot sadaļu par zemes vienības zem iekšzemes publiskajiem ūdeņiem reģistrāciju un datu atjaunināšanu. Savukārt uzdevums noteikt kārtību, kādā reģistrē un atjaunina informāciju par jūras piekrastes joslu, joprojām nav izpildīts. Arī jautājumu par to, kā uzskaitīt publiskos ūdeņus grāmatvedībā, valsts institūcijas vēl nav atrisinājušas. LPS arī vērš uzmanību, ka daļa valstij piederošo zemes vienību zem publiskajiem ūdeņiem nekad netiks nodotas pašvaldību valdījumā, jo Zemes pārvaldības likums paredz tās nodot valdījumā par vides aizsardzību atbildīgajai ministrijai vai arī citai ministrijai, līdz ar to valsts īpašuma – zemes zem publiskajiem ūdeņiem – vienota uzskaite ir valsts atbildības lokā. Tādējādi pārmetumi pašvaldībām par zemes zem publiskajiem ūdeņiem neprecīzu uzskaiti ir nevietā, jo 2017. gadā pašvaldībām pat nebija iespēju nodrošināt pienācīgu un vienādu viņām valdījumā nododamo valsts īpašumā esošo zemes vienību zem publiskajiem ūdeņiem uzskaiti naudiskā izteiksmē. LPS cer, ka arī VK no savas puses aicinās valsts institūcijas sakārtot zemes zem publiskajiem ūdeņiem uzskaiti, turklāt vispirms prasot valstij kā īpašniecei precīzi apzināt savus īpašumus. LPS uzskata, ka primārais ir nodrošināt valsts īpašuma kā tāda apzināšanu un aizsardzību, lai, piemēram, nerastos situācijas, ka pat daļa jūras (publiskie ūdeņi) kadastra kartē tiek attēlota tādā veidā, it kā tā vairs nebūtu valsts īpašums, tādējādi pieļaujot iespēju, ka jūra vai liedags “nejauši” un nelikumīgi nonāk privātajā īpašumā. Tikai pēc šo uzdevumu īstenošanas var runāt par attiecīgo īpašumu vērtības uzskaiti grāmatvedībā. LPS ieskatā vispirms gan būtu jārod valstiski racionālākais veids šo īpašumu grāmatvediskai uzskaitei, jo diez vai izmaiņas būtu jāveic pēc katras vētras: lai arī jūra noskalo krastus, tādējādi palielinot valsts īpašumu, valstij piederošais liedags dabā ir ļoti skaidri redzams. LPS izsaka cerību, ka Valsts kontrole kā pārstāvis ar padomdevēja tiesībām valdības sēdēs ne tikai pieprasīs nodrošināt jūras piekrastes joslas uzskaiti kadastrā, bet arī atbalstīs LPS centienus nepieļaut iespēju, ka jūra vai tās liedags nonāktu privātīpašumā.   Par LPS iepriekš pausto prasību valdībai jau līdz 2018. gada 1. septembrim izstrādāt kārtību, kādā kadastrā tiks atjauninātas valstij piederošā jūras liedaga robežas gadījumos, kad jūras augstākās bangas ir noskalojušas krasta līniju, skat. https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3946-lps-aicina-valdibu-nepielaut-nelikumigu-juras-un-liedaga-nonaksanu-privata-ipasuma.   Plašāka informācija: Sanita Šķiltere, Lāsma Ūbele un Kristīne Kinča Latvijas Pašvaldību savienības padomnieces Tālrunis: +371 67326633   Informāciju sagatavojusi: Jana Bunkus, Latvijas Pašvaldību savienības Komunikācijas nodaļas vadītāja, padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Tālrunis: +371 67508530 Mobilais tālrunis: +371 29170955 E-pasts: Jana.Bunkus@lps.lv www.lps.lv   Twitter: @lps_lv; @BRUXLps Facebook: @PasvaldibuSavieniba

19.10.2018