Vides aktualitātes

Bioloģiski vērtīgo zālāju platības turpina strauji sarukt

Decembrī Dabas aizsardzības pārvalde saņēma 32 tūkstošus anketu no 250 dabas skaitīšanas ekspertiem par 2018. gada sezonā apsekotajām teritorijām, kurās tika uzskaitītas Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu grupas un vērtēta to kvalitāte. Tā kā bioloģiski vērtīgo zālāju īpašniekiem gada sākumā ir iespēja pieteikties atbalsta maksājumiem, zālāju anketas ik gadu tiek skatītas prioritāri. Šo anketu apkopotie dati no otrās dabas skaitīšanas sezonas liecina, ka no pērn apsekotajām pļavām bioloģiski vērtīgas ir tikai 17%. “Lai saprastu dabas mainību, mums nav jāvizualizē kūstošie ledāji Antarktikā, tā norit tepat līdzās – jau divu sezonu dabas skaitīšanas dati liecina, ka no agrāk zināmajām bioloģiski vērtīgajām pļavām Latvijā sastopama vairs tikai viena sestā daļa,” uzsver dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne. Viņa turpina: “Pēdējo 50 gadu laikā vērtīgo zālāju platības ir būtiski sarukušas, jo zālāji ir teju vienīgā biotopu grupa, kas bez cilvēka līdzdalības nevar pastāvēt. Nav runa par mauriņu vai zāles stiebru izzušanu, bet gan par bioloģiski vērtīgo zālāju platībām, kurās mazinās krāšņās puķes vainagiem, ārstnieciskie augi tējām, arī apputeksnētāji un cita dzīvā daba. Ir apdraudēts nozīmīgs posms dabiskajā dzīvības ķēdē, ko veicina cilvēka darbība vai, tieši pretēji, bezdarbība. Un pastāv iespēja zaudēt šo biotopu grupa pavisam!”   Pagājušā gadā apzināto bioloģiski vērtīgo zālāju īpašnieki līdz februāra beigām saņems vēstuli uz savu deklarēto dzīvesvietas adresi par viņa īpašumā esošo zālāju. Lai nodrošinātu operatīvu informācijas pieejamību un apmaiņu, informācija vienlaikus ir pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (http://ozols.daba.gov.lv/pub/). Ja biotops nav konstatēts, vēstule netiks sūtīta.   Divu sezonu ietvaros apsekošanai tika atlasīti 172 tūkstoši hektāru zālāju, kuros pastāvēja iespēja konstatēt Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus. Dati liecina, ka bioloģiski vērtīgajos zālājos bieži konstatētas ekspansīvas sugas, kuras ātri reaģē uz nevēlamām izmaiņām zālājā (kūlas uzkrāšanās, pārmēslošana, pārganīšana, izmaiņas hidroloģiskajā režīmā u.c.) un nomāc citas zālāja sugas. Retāk tiek konstatētas arī invazīvās sugas, piemēram, Kanādas un milzu zeltgalvītes, blīvā skābene, Sosnovska latvānis, daudzlapu lupīna. Tāpat vērojama tendence, ka zālāji nabadzīgās augsnēs tiek apmežoti.   Vēsturiskie Latvijas zālāju pētījumi liecināja, ka seši zālāju biotopi (Vilkakūlas (tukšaiņu) zālāji, Piejūras zālāji, Smiltāju zālāju, Lakstaugu pioniersabiedrības seklās kaļķainās augsnēs, Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs un Eitrofas augsto lakstaugu audzes) ir ļoti reti sastopami – vien 10% no visiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. Šī tendence saglabājas, to apstiprina arī dabas skaitīšanas dati, jo abu sezonu ietvaros minētie biotopi kopā konstatēti vien 11% no visiem noteiktajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem.   Šī gada aprīlī tiks uzsākta trešā dabas skaitīšanas sezona. Pilnīgu ainu par Latvijas dabas vērtībām un to kvalitāti uzzināsim nākamgad, kad būs pieejami visu triju sezonu dati un to izvērtējums par visām sešām Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu grupām.   Turpinot pagājušajos gados iesākto praksi, arī 2019. gadā apsekojamajos novados notiks bezmaksas semināri zemju īpašniekiem par dabas skaitīšanu, tās mērķiem, īstenotajām aktivitātēm un sniegtas atbildes uz jautājumiem. Informācija par semināriem, jaunumi, kā arī jautājumu un atbilžu sadaļa pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv.   Dabas skaitīšana jeb projekts “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” tiek īstenots ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (85%) un Latvijas valsts (15%) atbalstu. Visu aktivitāšu īstenošana paredzēta līdz 2023. gadam, biotopu izplatības un kvalitātes noteikšanas jomā līdz 2019. gada 31. decembrim.   Informāciju sagatavoja: Ilze Reinika Dabas aizsardzības pārvalde Dabas skaitīšanas vadītājas asistente ilze.reinika@daba.gov.lv Tālr.: 27858275

27.02.2019

LPS: publiskie ūdeņi ir ne tikai uzskaitāmi, bet arī saglabājami valsts īpašumā un pašvaldību valdījumā

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atzinīgi novērtē Valsts kontroles (VK) revīzijā par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem akcentēto secinājumu, ka publisko ūdeņu, kas pieder valstij, tai skaitā jūras piekrastes joslas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas, īpašumtiesības ir gadiem nesakārtotas. Par valstij piederošā īpašuma – publisko ūdeņu, kas nav nodoti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai citas ministrijas valdījumā, – valdītājām atbilstoši Zemes pārvaldības likumam no 2015. gada 1. janvāra ir noteiktas pašvaldības, tomēr Tieslietu ministrija joprojām pilnībā nav izpildījusi valdības doto uzdevumu – izstrādāt kārtību, kādā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē un atjaunina informāciju par jūras piekrastes joslu un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem. Tikai 2018. gada 28. augusta valdības sēdē tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”, tajos iekļaujot sadaļu par zemes vienības zem iekšzemes publiskajiem ūdeņiem reģistrāciju un datu atjaunināšanu. Savukārt uzdevums noteikt kārtību, kādā reģistrē un atjaunina informāciju par jūras piekrastes joslu, joprojām nav izpildīts. Arī jautājumu par to, kā uzskaitīt publiskos ūdeņus grāmatvedībā, valsts institūcijas vēl nav atrisinājušas. LPS arī vērš uzmanību, ka daļa valstij piederošo zemes vienību zem publiskajiem ūdeņiem nekad netiks nodotas pašvaldību valdījumā, jo Zemes pārvaldības likums paredz tās nodot valdījumā par vides aizsardzību atbildīgajai ministrijai vai arī citai ministrijai, līdz ar to valsts īpašuma – zemes zem publiskajiem ūdeņiem – vienota uzskaite ir valsts atbildības lokā. Tādējādi pārmetumi pašvaldībām par zemes zem publiskajiem ūdeņiem neprecīzu uzskaiti ir nevietā, jo 2017. gadā pašvaldībām pat nebija iespēju nodrošināt pienācīgu un vienādu viņām valdījumā nododamo valsts īpašumā esošo zemes vienību zem publiskajiem ūdeņiem uzskaiti naudiskā izteiksmē. LPS cer, ka arī VK no savas puses aicinās valsts institūcijas sakārtot zemes zem publiskajiem ūdeņiem uzskaiti, turklāt vispirms prasot valstij kā īpašniecei precīzi apzināt savus īpašumus. LPS uzskata, ka primārais ir nodrošināt valsts īpašuma kā tāda apzināšanu un aizsardzību, lai, piemēram, nerastos situācijas, ka pat daļa jūras (publiskie ūdeņi) kadastra kartē tiek attēlota tādā veidā, it kā tā vairs nebūtu valsts īpašums, tādējādi pieļaujot iespēju, ka jūra vai liedags “nejauši” un nelikumīgi nonāk privātajā īpašumā. Tikai pēc šo uzdevumu īstenošanas var runāt par attiecīgo īpašumu vērtības uzskaiti grāmatvedībā. LPS ieskatā vispirms gan būtu jārod valstiski racionālākais veids šo īpašumu grāmatvediskai uzskaitei, jo diez vai izmaiņas būtu jāveic pēc katras vētras: lai arī jūra noskalo krastus, tādējādi palielinot valsts īpašumu, valstij piederošais liedags dabā ir ļoti skaidri redzams. LPS izsaka cerību, ka Valsts kontrole kā pārstāvis ar padomdevēja tiesībām valdības sēdēs ne tikai pieprasīs nodrošināt jūras piekrastes joslas uzskaiti kadastrā, bet arī atbalstīs LPS centienus nepieļaut iespēju, ka jūra vai tās liedags nonāktu privātīpašumā.   Par LPS iepriekš pausto prasību valdībai jau līdz 2018. gada 1. septembrim izstrādāt kārtību, kādā kadastrā tiks atjauninātas valstij piederošā jūras liedaga robežas gadījumos, kad jūras augstākās bangas ir noskalojušas krasta līniju, skat. https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3946-lps-aicina-valdibu-nepielaut-nelikumigu-juras-un-liedaga-nonaksanu-privata-ipasuma.   Plašāka informācija: Sanita Šķiltere, Lāsma Ūbele un Kristīne Kinča Latvijas Pašvaldību savienības padomnieces Tālrunis: +371 67326633   Informāciju sagatavojusi: Jana Bunkus, Latvijas Pašvaldību savienības Komunikācijas nodaļas vadītāja, padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Tālrunis: +371 67508530 Mobilais tālrunis: +371 29170955 E-pasts: Jana.Bunkus@lps.lv www.lps.lv   Twitter: @lps_lv; @BRUXLps Facebook: @PasvaldibuSavieniba

19.10.2018