Vides aktualitātes

Saudzē savu ezeru!

Jau trešo gadu Latvijā līdz ar pārējām piecām biotopu grupām tiek vērtēti arī Latvijas saldūdeņi. Triju sezonu ietvaros plānots apsekot 2 000 Latvijas ezerus un upes ar kopgarumu 40 000 kilometri. Līdz šim apsekoto ezeru, upju dati liecina, ka izcila vai laba kvalitāte ir tikai pusei Latvijas ezeru un nedaudz vairāk kā trešdaļai upju posmu. Ikdienā saldūdeņi veic daudzas funkcijas, kas cilvēka acij paliek apslēptas, piemēram, tas ir dzīvības un pašattīrīšanās nodrošinātājs, daudzveidīga dzīvotne un migrācijas koridors, plūdu un palu regulētājs, klimata veidotājs utt. Tie var veikt visu augstākminēto iekams paši ir tīri. Diemžēl cilvēka darbībai ir ļoti liela nozīme saldūdeņu kvalitātes izmaiņu procesā. Par labu saldūdens kvalitāti liecina ne vien ūdens dzidrība, bet arī tajos augošie retie un īpašie augi, kuri izzūd līdz ar kvalitātes pazemināšanos. Tā kā trešdaļa Latvijas upju ir regulētas un pārveidotas par grāvjiem, tās ir zaudējušas ne tikai savu ainavisko, bet arī bioloģisko vērtību. Šādas upes veic tikai  ātrāku ūdeņu novadīšanu, bet dabiskai upei raksturīgo vērtību tām vairs nav. Upēs uz izmiršanas robežas ir ziemeļu upespērlene, tīru ūdeņu indikators, kas reiz bija plaši sastopama Vidzemes ūdeņos. Savukārt par ezeriem jāsaka, ka Latvijas “zelta fonds” ir lobēliju – ezereņu ezeri (1% no visiem ezeriem). Tajos ar baltiem ziediem vasaras mēnešos uzzied Dortmaņa lobēlija, kas ir īpaši tīru ūdeņu indikatorsuga. Tā sastopama vairs 25 Latvijas ezeros, lai gan pirms 100 gadiem šādu ezeru skaits bija divtik lielāks. Ja šiem augiem nepatīk piesārņojuma radītās izmaiņas, cik ilgi tās patiks cilvēkam? Ikvienu biotopu ietekmē cilvēka darbība, bet jo īpaši jūtīgi ir saldūdeņi. Jo viss, kas notiek uz sauszemes, ezera vai upes sateces baseinā, tas nonāk tuvumā esošajā ūdenī un maina tā  kvalitāti. Turklāt ietekme ir atkarīga no saimnieciskās darbības veida un intensitātes. Vislielākais drauds saldūdeņu kvalitātei ir 1) augstais centralizētajai kanalizācijai nepieslēgto mājsaimniecību skaits, 2) neattīrītie notekūdeņi, 3) notece no lauksaimniecības zemēm. Tāpat tos ietekmē arī līdzās esoša intensīva mežizstrāde, mazdārziņi, sausās tualetes, komposta kaudzes ūdeņu aizsargjoslās, kā arī atpūtnieki. Ar atpūtniekiem saldūdeņos nonāk liels daudzums ķīmisko savienojumu: no rīta iepūstās smaržas, matu vai skūšanās putas, lietotais dezodorants, līdz ar peldkostīmu un citiem apģērbiem arī veļas pulvera, veļas mīkstinātāja un pat balinātāja saturs, nemaz nerunājot par fosfātu, kas rodas no cilvēka vielmaiņas galaproduktiem (urīns un mēsli). Daba ir paredzējusi, ka ar laiku ikviens ezers transformējas jeb aizaug un pārvēršas par purvu, bet cilvēka radītais piesārņojums šo procesu daudzkārt paātrina: vispirms cilvēks apzināti vai neapzināti piesārņo tīro saldūdeni, tad no tā izzūd vērtīgie un retie ūdensaugi, kas ir īpaši jutīgi pret piesārņojumu, pēc tam mazinās ūdenī sastopamā dabas daudzveidība, jo arī pārējiem augiem, dzīvajiem organismiem ir grūti uzturēties piesārņotā ūdenī, visbeidzot arī cilvēkam vairs nepatīk iemīļotais ezers, kas beigās pilnībā aizaug. Ar savu apzinātu rīcību, izpratni par vērtību saglabāšanu un pareizu apsaimniekošanu iespējams saglabāt un pat uzlabot saldūdeņu kvalitāti. Dabas skaitīšanas eksperti aicina ikvienu iedzīvotāju, vasaras atpūtas baudītāju, pilsētas viesi un pašvaldību apzināti un gudri izmantot saldūdens resursus, cienot un saudzējot savu ezeru! Dabas skaitīšana tiek īstenota Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” ietvaros. Visu dabas skaitīšanas aktivitāšu īstenošana paredzēta līdz 2023.gadam, plašāka informācija pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv vai www.daba.gov.lv.   Informāciju sagatavoja: Ilze Reinika Dabas aizsardzības pārvalde Dabas skaitīšanas vadītājas asistente Tālr.: 27858275 E-pasts: ilze.reinika@daba.gov.lv    KF Nr. 5.4.2.1/16/I/001 projekts “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā”

26.07.2019

Trešajā dabas skaitīšanas sezonā apsekos pusmiljonu hektāru zemes

Līdz ar veģetācijas sezonu un pavasara atnākšanu ir sākusies arī dabas skaitīšanas trešā sezona. Šogad Dabas aizsardzības pārvaldes (Pārvalde) uzdevumā 247 dabas eksperti pētīs Latvijas teritoriju, uzskaitot Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamos biotopus – viendabīgas teritorijas, kurās sastopama liela bioloģiskā daudzveidība. Ekspertu uzmanības lokā būs apmēram pusmiljonu hektāru plaša teritorija, kurā viņi apsekos dažādus dzīvotņu veidus, piemēram, bioloģiski vērtīgus zālājus, dabiskoties sākušas mežaudzes, purvus, avoksnājus, cilvēka mazietekmētu jūras piekrasti un kāpas, upes, ezerus, alas un iežu atsegumus. No aprīļa līdz novembrim ir plānots apsekot gan valstij un pašvaldībām, kā arī privātīpašniekiem piederošus īpašumus 91 Latvijas novadā. Marta beigās jau ir izsūtītas informatīvas vēstules 30 tūkstošiem zemju īpašnieku, ka tiks skatītas dabas dzīvotnes viņa zemes vienībā vai var tikt šķērsots īpašums, lai inventarizētu blakus esošo zemes vienību. “Latvijas daba ir daudzveidīga un unikāla, un šobrīd ikvienam ir iespēja to baudīt, novērtēt, apzināties un saglabāt nākotnei. Nevar noliegt, ka cilvēks kā ekosistēmas daļa to būtiski ietekmē, tādēļ tik ļoti lielu nozīmi dabas izpētei pievērš zinoši speciālisti visā pasaulē. Arī Latvijā bioloģiski vērtīgie biotopi jeb dzīvotnes ir veidojušies ilglaicīgi, tāpēc svarīgi tos apzināt, lai varētu turpināt pareizi apsaimniekot,” pauž dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne. Zemes īpašniekam ir tiesības piedalīties īpašuma apsekošanā un uzdot par to jautājumus. Pievienoties var apsekošanas brīdī, satiekot savā īpašumā ekspertu ar Pārvaldes izsniegto apliecību (skatīt attēlu Nr.1), vai iesniegt Pārvaldei rakstisku iesniegumu (skaitamdabu@daba.gov.lv vai Baznīcas iela 3, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150) līdz 15.maijam par vēlmi piedalīties sava īpašuma apsekošanā. Eksperta paustais skaidrojums par dabas vērtībām apsekojuma brīdī ir informatīvs. Ja īpašumā tiks konstatēts ES nozīmes aizsargājams biotops, pēc datu kvalitātes pārbaudes 2020.gadā īpašnieks saņems rakstisku informāciju un vienlaikus tā būs pieejama arī Pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (https://ozols.gov.lv/pub). Tas ļaus zemes īpašniekiem taupīt laika un finanšu resursus, kā arī atvieglos dažādu jautājumu risināšanu, atļauju saņemšanu, detālplānojumu izstrādi utt. Lai skaidrotu procesu, tā nepieciešamību un sniegtu atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem, arī šogad tiks organizēti semināri dažādās pašvaldībās. Plašāka informācija par dabas skaitīšanu, plānotajām aktivitātēm, atbildes uz populārākajiem jautājumiem, iedzīvotāju informatīvajiem bezmaksas semināriem pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv vai www.daba.gov.lv. Biotopu apzināšana norit dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” ietvaros. Visu dabas skaitīšanas aktivitāšu īstenošana paredzēta līdz 2023.gadam. Informāciju sagatavoja: Ilze Reinika Dabas aizsardzības pārvalde Dabas skaitīšanas vadītājas asistente ilze.reinika@daba.gov.lv Tālr.: 27858275

11.04.2019

Starptautiska ceļojoša fotoizstāde par purviem Brocēnos

2019. gada 24. aprīlī līdz 12. maijā Brocēnu kultūras un izglītības centrā būs apskatāma starptautiska ceļojoša fotoizstāde “Purvu atjaunošana – ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā”. Viena no izstādes sadaļām veltīta Brocēnu novada Baltezera purvam. Izstāde tapusi, sadarbojoties piecu valstu (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas) purvu ekspertiem un fotogrāfiem. Izstāde vērš uzmanību uz purvu ekosistēmām un to mazāk zināmo lomu dabā – klimata regulēšanu, kā arī degradētu purvu atjaunošanas nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā. Purvi regulē ūdens un barības vielu apriti, nodrošina mājvietu augiem un dzīvniekiem, kā arī glabā milzīgus oglekļa krājumus, piedaloties klimata regulēšanā. Tātad purviem ir milzīga loma arī cilvēces eksistences nodrošināšanā. Izstādi sagatavojuši Latvijas Universitātes Botāniskā dārza speciālisti sadarbībā ar Eiropas Komisijas LIFE programmas finansētā LIFE Peat Restore projekta partneriem citās valstīs. Fotogrāfiju autori ir gan purvu pētnieki un eksperti, kas dokumentējuši savas un kolēģu gaitas un dabā novēroto, gan dabas fotogrāfi, kas novērtējuši purvu neparasto pievilcību dažādos gadalaikos un diennakts stundās. Fotogrāfijās izcelts purvu savdabīgais skaistums, noslēpumainība, sugu un dzīvotņu daudzveidība un tās saglabāšanas nozīme, kā arī parādītas cilvēka darbības pēdas. 

09.04.2019