Vides aktualitātes

Dabas skaitīšanā apsekoti jau 90% no plānotajām teritorijām

Dabas skaitīšanā, ko 2016. gada izskaņā uzsāka Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde), dabas vērtību apzināšana jeb biotopu kartēšana ir veikta 90% no apsekojamās teritorijas. Un teju puse biotopu īpašnieku jau ir saņēmuši informāciju par viņu īpašumā esošajām dabas vērtībām. Biotopu kartēšana šogad noslēdzas, bet kopsavilkums par pirmo visas Latvijas dabas vērtību inventarizāciju sešās biotopu grupās būs pieejamas nākamā gada otrajā pusē. Visaptverošā Eiropas Savienības (ES) nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu apzināšana ir visapjomīgākā no trim projekta aktivitātēm, ko iedzīvotāji visbiežāk asociē ar dabas skaitīšanu. Tas saistīts ar lielo iesaistīto personu loku, jo informatīvās vēstules par ekspertu apsekojumiem jau saņēmuši vairāk nekā 130 tūkstoši zemju īpašnieku ikvienā Latvijas novadā. Lai skaidrotu dabas skaitīšanas nepieciešamību, procesus, ieguvumus un sniegtu atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem, ir aizvadīti semināri 65 pašvaldībās. Vēstule par apsekojuma rezultātiem tiek sūtīta tikai tad, ja teritorijā ir konstatēts biotops. Zemes īpašnieks ir pirmais, kas uzzina dabas skaitīšanas rezultātus, pēc tam tie digitālā veidā tiek ievadīti dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (http://ozols.daba.gov.lv/pub), kur pieejami ikvienam interesentam.  Pateicoties dabas ekspertu vērīgumam un specifiskajām zināšanām, aizvadīto triju sezonu laikā ir atklātas četras līdz šim nezināmas alas, viens pilskalns, divas jaunas augu sugas, piecas jaunas sēņu, tostarp divas piepju sugas, piecas jaunas sūnu sugas, četras jaunas ķērpju sugas, divas jaunas lielās kosas atradnes un daudzu citus reto sugu jaunas atradnes.  Jau ceturto gadu visu triju aktivitāšu īstenošanu kopumā nodrošina ap 400 cilvēku. Jo līdztekus biotopu kartēšanai, to aizņemtās platības un kvalitātes noteikšanai pēc zinātniski pamatotiem kritērijiem, iegūto datu pārbaudei un zemju īpašnieku informēšanai, kā arī datu digitalizēšanai tiek veikta arī 25 esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānu, kā arī 5 sugu aizsardzības plānu izstrāde. No sākotnēji plānotajiem 20 ĪADT plāniem, kuru skaits pērn tika palielināts līdz 25 plāniem, 13 jau ir izstrādāti. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie atlikušajiem 12 plāniem, tostarp Gaujas un Ķemeru Nacionālajā parkā un Lubāna mitrājā. Visu teritoriju aktuālos biotopu datus un jauno, mūsdienām atbilstošo aizsardzības jeb apsaimniekošanas plānu gaida ne vien iedzīvotāji, bet arī pašvaldības. Jo dabas vērtību profesionāla apzināšana, izvērtējums un plānā iekļautie izspriestie priekšlikumi paver ceļu to ātrākai īstenošanai ar ES fondu atbalstu. Tādēļ Pārvalde aicina iedzīvotājus, pašvaldības un citus interesentus aktīvi iesaistīties plānu izstrādē, lai visi priekšlikumi tiktu analizēti savlaicīgi un konstruktīvi.  No pieciem sugu aizsardzības plāniem šobrīd ir izstrādāts plāns sugu grupai “Pūces”. Dīķa naktssikspārņa un sugu grupai “Roņi” plāns ir izstrādes finiša taisnē. Plānots, ka šie plāni līdz ar platausainā sikspārņa un sugu grupas “Dzeņi” plānu tiks izstrādāti līdz šī gada beigām.  Visas trīs dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” aktivitātes jāpaveic līdz 2023. gada 31. decembrim. Aktuālā informācija pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv un www.daba.gov.lv.   Plašāka informācija: Ilze Reinika Dabas aizsardzības pārvalde Dabas skaitīšanas vadītājas asistente Tālrunis – 27858275 E-pasts – ilze.reinika@daba.gov.lv www.skaitamdabu.gov.lv KF Nr. 5.4.2.1/16/I/001 projekts “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā”

22.07.2020

Sākas ceturtā dabas skaitīšanas sezona

Ir uzsākusies dabas skaitīšanas ceturtā, noslēdzošā sezona, kurā eksperti Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā līdz oktobrim apsekos dabas vērtības 78 novados, izvērtējot tajos sastopamo purvu, mežu, saldūdeņu, piekrastes, alu, iežu atsegumu un bioloģiski vērtīgo zālāju atbilstību Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamiem biotopiem.   Dabas skaitīšanā Latvijas teritorija ir sadalīta 495 kvadrātos, un eksperti apsekošanu veic katru gadu noteikto kvadrātu ietvaros, nevis novadu teritoriju robežās. Tādēļ biotopi – ilglaicīgi veidojušās un pareizi apsaimniekotas teritorijas, kurās sastopama lielāka dabas daudzveidība – daļā novadu tiek vērtēti vairāku sezonu ietvaros.  Dabas vērtību apsekošanu ietekmē arī pati daba un laikapstākļi, piemēram, 2017. gada ilgstošās lietavas un plūdi un 2018. gada maija un jūnija mēnešu sausums aizkavēja sezonu lauku darbu izpildi, jo laikapstākļi neļāva apsekot vairākas biotopu grupas. Šīs teritorijas plānots apsekot šogad.  Biotopu kartēšanā būs iesaistīti vairāk nekā simts eksperti, kuri dabā apsekos plānotās teritorijas, aizpildīs anketu, atzīmējot redzamās sugu sabiedrības un biotopa robežas kartē, ievērojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprināto un Zemkopības ministrijas saskaņoto “ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas un darbu organizācijas metodiku” (https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC_MON/BIOTOPI_met_160722.pdf). Sezonas izskaņā visas aizpildītās anketas nonāks Dabas aizsardzības pārvaldes rīcībā, un pēc datu kvalitātes pārbaudes biotopu īpašnieki saņems informāciju par rezultātiem. No iepriekšējo sezonu iesniegtajiem datiem pašlaik ir pārbaudītas divas trešdaļas. Līdz ar īpašnieku apziņošanu, rezultātus pakāpeniski ievada dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (https://ozols.gov.lv/pub), kas pieejama ikvienam. Datu pieejamība digitālā formātā ļaus zemes īpašniekiem taupīt laika un finanšu resursus, kā arī atvieglos dažādu jautājumu risināšanu, atļauju saņemšanu utt. Biotopu apzināšana ir viena no trim dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” aktivitātēm. Visu aktivitāšu īstenošana paredzēta līdz 2023. gadam.  Informāciju sagatavoja: Ilze Reinika Dabas aizsardzības pārvalde ilze.reinika@daba.gov.lv

03.04.2020

Ministrs Kaspars Gerhards aicina zivsaimniekus aktīvāk izmantot ES finansējumu nozares attīstībai

Trešdien, 19. februārī, Zemkopības ministrijā (ZM) notika Zivsaimniecības konsultatīvā padome, kurā nozares organizācijām tika   sniegta aktuāla  informācija  par Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam īstenošanu. Šobrīd zivsaimniecības nozarei vēl ir pieejams 71 miljons eiro ES finansējuma, tāpēc zemkopības ministrs Kaspars Gerhards aicināja nozares uzņēmējus aktīvi iesaistīties un izmantot šīs iespējas.   Ministrs Kaspars Gerhards: “Neapšaubāmi valsts un Eiropas Savienības atbalsta pieejamība ir būtisks atspēriena punkts dažādu inovatīvu un uz attīstību vērstu projektu īstenošanai. Taču ne mazāk svarīgi ir prast šos atbalsta mehānismus izmantot – saskatīt sava uzņēmuma vai saimniecības izaugsmes potenciālu un prast integrēt jaunas idejas, izstrādājot savu projektu. Tieši pārdomāta un ilgtspējīgu projektu izveide ir atslēga dažādu atbalstu saņemšanai. Mēs varam lepoties ar daudziem pozitīviem piemēriem, kas šo iespēju jau ir izmantojuši – tādēļ aicinu ikvienu zivsaimniecības nozares pārstāvi būt aktīvam un izvērtēt gan vajadzību, gan arī iespējas pieteikties atbalstam, lai, pilnveidojot savu uzņēmējdarbību, arvien stiprinātu zivsaimniecības nozari Latvijā.” Lielākais finansējums ir pieejamais šādos pasākumos: “Pievienotā vērtība, produktu kvalitāte un nevēlamu nozveju izmantošana”, “Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā” un “Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde”.   Ministrs Kaspars Gerhards zivsaimniecības nozari informēja, ka drīzumā pēc Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas tiks sākta jauna pasākuma īstenošana – kompensācijas piekrastes zvejniekiem par roņu nodarītajiem zaudējumiem.   ZM arī informēja zivsaimniekus, ka ministrs Kaspars Gerhards un ZM eksperti sarunās ES institūcijām aktīvi aizstāv Latvijas zivsaimnieku intereses par labvēlīgākiem atbalsta nosacījumiem nākamajā ES plānošanas periodā 2021.-2027. gadam.   Konsultatīvajā padomē tika diskutēts arī  par zvejnieku grūtībām saistībā ar mencu specializētās zvejas aizliegumu un to piezvejas nosacījumiem 2020. gadā plekstu, kā arī citu sugu zvejā. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka šī diskusija ir jāturpina, lai apspriestu iespējamos risinājumus, kas mazinātu vai kaut daļēji kompensētu mencu zvejas aizlieguma negatīvo ietekmi. Tālab ZM ar nozares pārstāvjiem un ekspertiem organizēs atsevišķu sanāksmi par šo jautājumu.   Konsultatīvajā padomē tika vienprātīgi nolemts, ka arī šajā gadā ZM organizēs gada balvu zivsaimniecībā “Lielais loms 2020”, kas ir  zivsaimniecības nozares augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares attīstības labā. Nozīmīgās  balvas pasniegšana notiks jau 6. gadu. _____________________________ Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece, Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja tālrunis: 67027070, mob.: 26534104; e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

20.02.2020

Pilnveidota un uzlabota makšķerēšanas iespēju izmantošana Latvijas ūdeņos

Otrdien, 18. februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos, kas pilnveidos un uzlabos makšķerēšanas un zemūdens medību iespēju izmantošanu Latvijas ūdeņos.   Jaunie noteikumi veicinās jūras makšķerēšanas (trolinga) attīstību Latvijas jūras ūdeņos: makšķerējot jūrā tālāk par divām jūras jūdzēm no krasta, makšķerēšanas rīku skaits vienai personai netiks limitēts. Šeit jāuzsver, ka daudzās Baltijas jūras valstīs makšķerēšana jūrā attīstās un ir ļoti populāra nodarbe, kas sniedz ieguldījumu arī jūras piekrastes ekonomikā.   Turpmāk tiks noteikts tikai atsevišķu kanālu un caurteču saraksts, kurās no 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegts makšķerēt. Tās ir 16 ūdenstilpes, kurās no zivju resursu aizsardzības viedokļa ir svarīgs sezonāls makšķerēšanas liegums. Iepriekš noteikumos bija paredzēts makšķerēšanas liegums no 1. marta līdz 30. aprīlim visos kanālos un caurtecēs Latvijā, kas savstarpēji savieno ezerus vai savieno upes un ezerus ar upēm, vai savieno ezerus un upes ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci. Vārds “caurtece” nozīmēja, ka tā varēja būt arī jebkura upe. Praksē bieži veidojās diskusijas un strīdīgas situācijas par šī vārda piemērošanu un interpretāciju saistībā ar aizlieguma ievērošanu un kontroli. Turpmāk tiks mazinātas šādas interpretācijas iespējas un attiecīgo lieguma normu piemērošana notiks skaidri noteiktās konkrētās vietās, kuru skaits būs ierobežots atbilstoši zivju aizsardzības nepieciešamībai.   Saskaņā ar noteikumu izmaiņām makšķerēšanā vairs nebūs noteikts aizliegums sadalīt noķertās salakas un reņģes, jo makšķerējot šīs zivis bieži vien tiek izmantotas par ēsmu citu zivju makšķerēšanā, un tas neapdraud šo zivju resursu ilgtspēju.   Turpmāk, piedaloties makšķerēšanas sacensībās, organizētājam būs jāpārliecinās, vai dalībniekiem ir makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte.   Noteikumos būs arī precizēts, kurās Daugavas attekās, posmos un daļās Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā varēs nodarboties ar zemūdens medībām.   Reņģēm noteikts loma apjoma limits – tie būs 10 kilogrami. Savukārt par noķertu stori nāksies maksāt ievērojamu sodu – 143 eiro par vienu zivi. Paredzēts arī sods par zivju sadalīšanas aizlieguma neievērošanu – 143 eiro par kilogramu.   Ministru kabineta noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”” stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”. _____________________________ Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece, Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja tālrunis: 67027070, mob.: 26534104; e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

19.02.2020