Vides aktualitātes

Ministrs Kaspars Gerhards aicina zivsaimniekus aktīvāk izmantot ES finansējumu nozares attīstībai

Trešdien, 19. februārī, Zemkopības ministrijā (ZM) notika Zivsaimniecības konsultatīvā padome, kurā nozares organizācijām tika   sniegta aktuāla  informācija  par Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam īstenošanu. Šobrīd zivsaimniecības nozarei vēl ir pieejams 71 miljons eiro ES finansējuma, tāpēc zemkopības ministrs Kaspars Gerhards aicināja nozares uzņēmējus aktīvi iesaistīties un izmantot šīs iespējas.   Ministrs Kaspars Gerhards: “Neapšaubāmi valsts un Eiropas Savienības atbalsta pieejamība ir būtisks atspēriena punkts dažādu inovatīvu un uz attīstību vērstu projektu īstenošanai. Taču ne mazāk svarīgi ir prast šos atbalsta mehānismus izmantot – saskatīt sava uzņēmuma vai saimniecības izaugsmes potenciālu un prast integrēt jaunas idejas, izstrādājot savu projektu. Tieši pārdomāta un ilgtspējīgu projektu izveide ir atslēga dažādu atbalstu saņemšanai. Mēs varam lepoties ar daudziem pozitīviem piemēriem, kas šo iespēju jau ir izmantojuši – tādēļ aicinu ikvienu zivsaimniecības nozares pārstāvi būt aktīvam un izvērtēt gan vajadzību, gan arī iespējas pieteikties atbalstam, lai, pilnveidojot savu uzņēmējdarbību, arvien stiprinātu zivsaimniecības nozari Latvijā.” Lielākais finansējums ir pieejamais šādos pasākumos: “Pievienotā vērtība, produktu kvalitāte un nevēlamu nozveju izmantošana”, “Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā” un “Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde”.   Ministrs Kaspars Gerhards zivsaimniecības nozari informēja, ka drīzumā pēc Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas tiks sākta jauna pasākuma īstenošana – kompensācijas piekrastes zvejniekiem par roņu nodarītajiem zaudējumiem.   ZM arī informēja zivsaimniekus, ka ministrs Kaspars Gerhards un ZM eksperti sarunās ES institūcijām aktīvi aizstāv Latvijas zivsaimnieku intereses par labvēlīgākiem atbalsta nosacījumiem nākamajā ES plānošanas periodā 2021.-2027. gadam.   Konsultatīvajā padomē tika diskutēts arī  par zvejnieku grūtībām saistībā ar mencu specializētās zvejas aizliegumu un to piezvejas nosacījumiem 2020. gadā plekstu, kā arī citu sugu zvejā. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka šī diskusija ir jāturpina, lai apspriestu iespējamos risinājumus, kas mazinātu vai kaut daļēji kompensētu mencu zvejas aizlieguma negatīvo ietekmi. Tālab ZM ar nozares pārstāvjiem un ekspertiem organizēs atsevišķu sanāksmi par šo jautājumu.   Konsultatīvajā padomē tika vienprātīgi nolemts, ka arī šajā gadā ZM organizēs gada balvu zivsaimniecībā “Lielais loms 2020”, kas ir  zivsaimniecības nozares augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares attīstības labā. Nozīmīgās  balvas pasniegšana notiks jau 6. gadu. _____________________________ Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece, Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja tālrunis: 67027070, mob.: 26534104; e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

20.02.2020

Pilnveidota un uzlabota makšķerēšanas iespēju izmantošana Latvijas ūdeņos

Otrdien, 18. februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos, kas pilnveidos un uzlabos makšķerēšanas un zemūdens medību iespēju izmantošanu Latvijas ūdeņos.   Jaunie noteikumi veicinās jūras makšķerēšanas (trolinga) attīstību Latvijas jūras ūdeņos: makšķerējot jūrā tālāk par divām jūras jūdzēm no krasta, makšķerēšanas rīku skaits vienai personai netiks limitēts. Šeit jāuzsver, ka daudzās Baltijas jūras valstīs makšķerēšana jūrā attīstās un ir ļoti populāra nodarbe, kas sniedz ieguldījumu arī jūras piekrastes ekonomikā.   Turpmāk tiks noteikts tikai atsevišķu kanālu un caurteču saraksts, kurās no 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegts makšķerēt. Tās ir 16 ūdenstilpes, kurās no zivju resursu aizsardzības viedokļa ir svarīgs sezonāls makšķerēšanas liegums. Iepriekš noteikumos bija paredzēts makšķerēšanas liegums no 1. marta līdz 30. aprīlim visos kanālos un caurtecēs Latvijā, kas savstarpēji savieno ezerus vai savieno upes un ezerus ar upēm, vai savieno ezerus un upes ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci. Vārds “caurtece” nozīmēja, ka tā varēja būt arī jebkura upe. Praksē bieži veidojās diskusijas un strīdīgas situācijas par šī vārda piemērošanu un interpretāciju saistībā ar aizlieguma ievērošanu un kontroli. Turpmāk tiks mazinātas šādas interpretācijas iespējas un attiecīgo lieguma normu piemērošana notiks skaidri noteiktās konkrētās vietās, kuru skaits būs ierobežots atbilstoši zivju aizsardzības nepieciešamībai.   Saskaņā ar noteikumu izmaiņām makšķerēšanā vairs nebūs noteikts aizliegums sadalīt noķertās salakas un reņģes, jo makšķerējot šīs zivis bieži vien tiek izmantotas par ēsmu citu zivju makšķerēšanā, un tas neapdraud šo zivju resursu ilgtspēju.   Turpmāk, piedaloties makšķerēšanas sacensībās, organizētājam būs jāpārliecinās, vai dalībniekiem ir makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte.   Noteikumos būs arī precizēts, kurās Daugavas attekās, posmos un daļās Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā varēs nodarboties ar zemūdens medībām.   Reņģēm noteikts loma apjoma limits – tie būs 10 kilogrami. Savukārt par noķertu stori nāksies maksāt ievērojamu sodu – 143 eiro par vienu zivi. Paredzēts arī sods par zivju sadalīšanas aizlieguma neievērošanu – 143 eiro par kilogramu.   Ministru kabineta noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”” stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”. _____________________________ Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece, Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja tālrunis: 67027070, mob.: 26534104; e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

19.02.2020

Saudzē savu ezeru!

Jau trešo gadu Latvijā līdz ar pārējām piecām biotopu grupām tiek vērtēti arī Latvijas saldūdeņi. Triju sezonu ietvaros plānots apsekot 2 000 Latvijas ezerus un upes ar kopgarumu 40 000 kilometri. Līdz šim apsekoto ezeru, upju dati liecina, ka izcila vai laba kvalitāte ir tikai pusei Latvijas ezeru un nedaudz vairāk kā trešdaļai upju posmu. Ikdienā saldūdeņi veic daudzas funkcijas, kas cilvēka acij paliek apslēptas, piemēram, tas ir dzīvības un pašattīrīšanās nodrošinātājs, daudzveidīga dzīvotne un migrācijas koridors, plūdu un palu regulētājs, klimata veidotājs utt. Tie var veikt visu augstākminēto iekams paši ir tīri. Diemžēl cilvēka darbībai ir ļoti liela nozīme saldūdeņu kvalitātes izmaiņu procesā. Par labu saldūdens kvalitāti liecina ne vien ūdens dzidrība, bet arī tajos augošie retie un īpašie augi, kuri izzūd līdz ar kvalitātes pazemināšanos. Tā kā trešdaļa Latvijas upju ir regulētas un pārveidotas par grāvjiem, tās ir zaudējušas ne tikai savu ainavisko, bet arī bioloģisko vērtību. Šādas upes veic tikai  ātrāku ūdeņu novadīšanu, bet dabiskai upei raksturīgo vērtību tām vairs nav. Upēs uz izmiršanas robežas ir ziemeļu upespērlene, tīru ūdeņu indikators, kas reiz bija plaši sastopama Vidzemes ūdeņos. Savukārt par ezeriem jāsaka, ka Latvijas “zelta fonds” ir lobēliju – ezereņu ezeri (1% no visiem ezeriem). Tajos ar baltiem ziediem vasaras mēnešos uzzied Dortmaņa lobēlija, kas ir īpaši tīru ūdeņu indikatorsuga. Tā sastopama vairs 25 Latvijas ezeros, lai gan pirms 100 gadiem šādu ezeru skaits bija divtik lielāks. Ja šiem augiem nepatīk piesārņojuma radītās izmaiņas, cik ilgi tās patiks cilvēkam? Ikvienu biotopu ietekmē cilvēka darbība, bet jo īpaši jūtīgi ir saldūdeņi. Jo viss, kas notiek uz sauszemes, ezera vai upes sateces baseinā, tas nonāk tuvumā esošajā ūdenī un maina tā  kvalitāti. Turklāt ietekme ir atkarīga no saimnieciskās darbības veida un intensitātes. Vislielākais drauds saldūdeņu kvalitātei ir 1) augstais centralizētajai kanalizācijai nepieslēgto mājsaimniecību skaits, 2) neattīrītie notekūdeņi, 3) notece no lauksaimniecības zemēm. Tāpat tos ietekmē arī līdzās esoša intensīva mežizstrāde, mazdārziņi, sausās tualetes, komposta kaudzes ūdeņu aizsargjoslās, kā arī atpūtnieki. Ar atpūtniekiem saldūdeņos nonāk liels daudzums ķīmisko savienojumu: no rīta iepūstās smaržas, matu vai skūšanās putas, lietotais dezodorants, līdz ar peldkostīmu un citiem apģērbiem arī veļas pulvera, veļas mīkstinātāja un pat balinātāja saturs, nemaz nerunājot par fosfātu, kas rodas no cilvēka vielmaiņas galaproduktiem (urīns un mēsli). Daba ir paredzējusi, ka ar laiku ikviens ezers transformējas jeb aizaug un pārvēršas par purvu, bet cilvēka radītais piesārņojums šo procesu daudzkārt paātrina: vispirms cilvēks apzināti vai neapzināti piesārņo tīro saldūdeni, tad no tā izzūd vērtīgie un retie ūdensaugi, kas ir īpaši jutīgi pret piesārņojumu, pēc tam mazinās ūdenī sastopamā dabas daudzveidība, jo arī pārējiem augiem, dzīvajiem organismiem ir grūti uzturēties piesārņotā ūdenī, visbeidzot arī cilvēkam vairs nepatīk iemīļotais ezers, kas beigās pilnībā aizaug. Ar savu apzinātu rīcību, izpratni par vērtību saglabāšanu un pareizu apsaimniekošanu iespējams saglabāt un pat uzlabot saldūdeņu kvalitāti. Dabas skaitīšanas eksperti aicina ikvienu iedzīvotāju, vasaras atpūtas baudītāju, pilsētas viesi un pašvaldību apzināti un gudri izmantot saldūdens resursus, cienot un saudzējot savu ezeru! Dabas skaitīšana tiek īstenota Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” ietvaros. Visu dabas skaitīšanas aktivitāšu īstenošana paredzēta līdz 2023.gadam, plašāka informācija pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv vai www.daba.gov.lv.   Informāciju sagatavoja: Ilze Reinika Dabas aizsardzības pārvalde Dabas skaitīšanas vadītājas asistente Tālr.: 27858275 E-pasts: ilze.reinika@daba.gov.lv    KF Nr. 5.4.2.1/16/I/001 projekts “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā”

26.07.2019