Lauksaimniecība

Lauksaimniecība, celtniecība, mežsaimniecība

Brocēnu lauku attīstības konsultante - Ilze Tomanoviča

Pieņemšanas vieta:
Pirmdienās, otrdienās lauku konsultāciju birojā Saldū, Striķu iela 2, otrais stāvs.
Mēneša pirmā trešdiena no 9.00-12.00 Gaiķu pagasta pārvaldē.
Mēneša otrā trešdiena no 9.00-12.00 Blīdenes pagasta pārvaldē.
Ceturtdien, piektdien Remtes pagasta pārvaldē.

Cieceres pagasta lauksaimniekus gaidīšu Saldū, birojā pirmdienās, otrdienās.
Tel. 27806185
e-pasts: ilze.tomanovica@llkc.lv
 

SIA “Eko Kurzeme” nodrošina vairākas iespējas bez maksas nodot lauksaimniecības iepakojumu

Pavasaris ir viens no aktīvākajiem gada periodiem zemnieku saimniecībās visā Latvijā. Vienlaikus tas ir laiks, kad saimniecībās sāk uzkrāties izlietotais lauksaimniecības iepakojums. Lai novērstu šī iepakojuma nonākšanu dabā, tostarp tikt apraktam vai sadedzinātam, SIA “EKO Kurzeme” kopā ar SIA “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļo punktu aicina no tā atbrīvoties videi draudzīgā veidā – pieteikt bezmaksas savākšanu vai nogādāt uz atkritumu šķirošanas laukumu Ezermalas ielā 11, Liepājā, tādējādi nodrošinot iepakojumu nonākšanu otrreizējā pārstrādē.  SIA “Eko Kurzeme” no zemnieku saimniecībām otrreizējai pārstrādei pieņem dažāda veida plēvi, tostarp skābsiena, ruļļu ietinamo, agro, dārza un cita veida plēves veidus. Tāpat tiek pieņemti polipropilēna maisi jeb BIG BAG, plastmasas kannas un mucas, kā arī lauksaimniecības iepakojumi pēc atsevišķas vienošanās. Visam nodotajam materiālam jāatbilst kvalitātes prasībām. Tam jābūt tīram un sausam – bez lauksaimniecības produktu piejaukumiem, piemēram, salmiem, skābbarības, dažādiem sadzīves un būvniecības atkritumiem, kā arī smiltīm un dubļiem. Turklāt, ja uzkrājies liels iepakojuma apjoms, kas atbilst kvalitātes prasībām, tad, balstoties uz kopējo cenu politiku izlietotā iepakojuma tirgū, var tikt izskatīta iespēja par atlīdzības piemērošanu. Lauksaimniecības iepakojumu pēc iepriekšējas pieteikšanās var nodot SIA “Eko Kurzeme” šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā Liepājā, Ezermalas ielā 11 (tel. 22013939). Gadījumā, ja nav iespējas uzkrāto iepakojumu nogādāt uz norādītajām vietām, SIA “Eko Kurzeme” aicina pieteikt iepakojuma bezmaksas savākšanu arī klātienē no zemnieku saimniecībām. Pakalpojums tiek sniegts rindas kārtībā apjomam virs 5m3. Pieteikt bezmaksas materiālu savākšanu, kā arī iegūt sīkāku informāciju var, zvanot pa tālruni 63423435, 22004476 vai rakstot e-pastu uz info@ekokurzeme.lv. Vairāk informācijas par savākšanu no saimniecības ŠEIT. Zemnieku nodotais un lauksaimniecībās savāktais iepakojums nonāk pārstrādē “Eco Baltia grupas” polimēru iepakojumu pārstrādes rūpnīcā SIA “Nordic Plast”, Olainē, lai jau pēc tam kā jaunas izejvielas varētu tikt izmantotas jaunu preču, tostarp arī dažādu iepakojumu ražošanā. Savukārt zemnieku saimniecības pēc izlietotā iepakojuma nodošanas nepieciešamības gadījumā saņem arī Valsts vides dienestam vai Eiropas Savienības fondu projektiem paredzētu apliecinājumu par vides aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas prasībām atbilstošu lauksaimniecības iepakojuma apsaimniekošanu. SIA “Eko Kurzeme” aicina būt atbildīgiem par pareizu lauksaimniecībās izmantotā iepakojuma, kā arī citu atkritumu veidu apsaimniekošanu. Tos nedrīkst aprakt zemē, dedzināt, ilgstoši uzkrāt, izmest dabā vai novietot sadzīves atkritumos. Jebkuru atkritumu nepareiza likvidēšana atstāj negatīvu ietekmi gan uz cilvēka veselību, gan apkārtējo vidi kopumā. Plašāka informācija par lauksaimniecības iepakojuma apsaimniekošanu un citiem SIA “Eko Kurzeme” pakalpojumiem pieejama www.ekokurzeme.lv, zvanot pa tel.22013939 vai rakstot uz e-pastu info@ekokurzeme.lv. 

16.04.2021

Par Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanu

Dabas aizsardzības pārvalde pēdējo gadu laikā saņem regulārus dažādu Latvijas pašvaldību iedzīvotāju ziņojumus un sūdzības par dabiskos biotopus, kultūraugus un mājdzīvnieku veselību apdraudošo Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris. Gliemeži nereti tiek konstatēti lielā skaitā un nodara ievērojamus postījumus  dārzu īpašniekiem. Līdz ar siltāka laika iestāšanos, iedzīvotāju sūdzības pēdējās šī gada nedēļās ir būtiski pieaugušas, nereti izsakot lūgumu pēc koordinētas cīņas ar šīs sugas īpatņiem. Spānijas kailgliemezis ir ierindots Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Lai gan no zinātniskā viedokļa arī Latvijā tā ir klasificējama kā invazīva suga, nepilnīgā normatīvā regulējuma invazīvo sugu jomā dēļ šobrīd Spānijas kailgliemezis nav oficiāli iekļauts invazīvo sugu sarakstā. Latvijas teritorijā šī suga ir sastopama kopš 2009.gada. 2019.gada rudenī bija konstatētas un apstiprinātas 59 sugas atradnes, kuras lokalizējas galvenokārt Latvijas centrālajā daļā. 2020.gadā sugas izplatība, visticamāk, ir paplašinājusies (skat. karti pielikumā- aktuālie dati uz 05.06.2020.). Ārēji Spānijas kailgliemezis Arion vulgaris ir ļoti līdzīgs vietējam sarkanajam kailgliemezim Arion rufus, kas ir sastopams Latvijas dienvidrietumos: Embūtē  un pie Liepājas ezera. Minētā iemesla dēļ sākumā eksperti precīzi nosaka kailgliemeža sugu un tikai tad tiek apstiprināta jauna atradne. Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža oliņas. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos un caur ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās gan kaimiņu dārzos, gan arī dabiskās teritorijās. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā būtu jāiesaistās visu invadēto teritoriju īpašniekiem. Tā kā Spānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no augusta līdz septembrim, ir jācenšas panākt, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu un izdētu olas. Viena dējuma olas ir vienkopus un vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 250 olu. Sugas ietekme var izpausties dažādi, piemēram, kailgliemeži var apdraudēt kultūraugus un vietējās augu sugas gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tāpat Spānijas kailgliemezis izkonkurē un barojas ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām. Ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām Arion ģints kailgliemežu sugām, kā rezultātā tās asimilējas un izzūd. Suga var izplatīt jaunas parazītu un patogēnu sugas, kas ar gliemežiem tiek ievestas no citiem reģioniem.  1.      Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris izplatība Latvijā (uz 05.06.2020.). (.pdf) 

13.06.2020

Par migrējošo zosu nodarīto kaitējumu lauksaimniecībā

Latvijas Pašvaldību savienības (turpmāk - LPS) 16. aprīļa Valdes sēdē tika aktualizēts jautājums par migrējošo zosu nodarīto kaitējumu lauksaimniecībā, izpostot sējumus. Šogad zemnieku saimniecībām ir iespēja saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – DAP) izsniegtas atļaujas izņēmuma kārtā migrējošās zosis atbaidīt ar šaušanas metodi, pie tam, šogad valstī kopā iespējams saņemt atļaujas nošaut līdz 1000 zosīm. Šāda veida zosu atbaidīšana ir atbalsts zemniekiem un, ņemot vērā lielo pieteikumu skaitu (aptuveni trīs reižu lielāks nekā pieejamais atļauju skaits), interese par šīs metodes izmantošanu ir ievērojama. Diemžēl, DAP saņemtos iesniegumus par zosu indivīdu ieguvi ir vērtējusi to saņemšanas kārtībā, un pēc noteiktā zosu ieguves limita sasniegšanas, DAP atļauju izsniegšanu ir atteikusi. Līdz ar to daudzi zemnieki ir neapmierināti, kā arī tiek paustas bažas, ka vairums atļauju ir izsniegtas Kurzemē. 17. aprīlī LPS nosūtīja DAP vēstuli ar priekšlikumiem, kā uzlabot kompensējošos pasākumus par migrējošo zosu nodarītajiem postījumiem: 1. Izvērtēt atļauju zosu atbiedēšanai ar limitētu putnu ieguvi izsniegšanu nevis iesniegumu saņemšanas kārtībā, bet gan atļauju skaitu sadalot proporcionāli pa reģioniem; 2. Lai palielinātu iespējas atļaujas saņemt lielākam skaitam zemnieku saimniecību, izvērtēt iespēju vai nu palielināt kopējo iegūstamo putnu skaitu vai arī samazināt iegūstamo zosu skaitu vienai saimniecībai; 3. Izvērtēt iespēju īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur netiek izsniegtas atļaujas zosu atbiedēšanai ar limitētu putnu ieguvi, noteikt augstāku kompensācijas apmēru. 4. LPS ir informēta par to, ka aprēķināto kompensāciju apjoms par migrējošo putnu nodarītajiem zaudējumiem augkopībā pagājušajā gadā ir ievērojami pieaudzis, pārsniedzot budžetā paredzētos līdzekļus šo kompensāciju izmaksai, kas norāda uz to, ka postījumu apmēri palielinās, tādēļ jāmeklē veidi, kā šo problēmu risināt. Taisnīgas kompensācijas ir viens no risinājumiem, taču, ņemot vērā esošo situāciju un valsts budžeta iespējas, jāmeklē arī citi veidi, kā palīdzēt zemniekiem kultūraugu sējumu pasargāšanai no migrējošo putnu nodarītajiem zaudējumiem. 2020. gada 21. aprīlī LPS saņēma operatīvu DAP atbildi, kurā norādīts, ka DAP atbalsta ierosinājumu piemērot augstāku kompensāciju par zosu nodarītajiem postījumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju šo priekšlikumu izvērtēt, kā arī  pateicas LPS par sniegtajiem priekšlikumiem, lai pilnveidotu lēmumu pieņemšanas procesu.   DAP arī informē, ka 2020.gada 14.februārī ir lūgusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju rast papildus līdzekļus, lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā varētu nodrošināt kompensāciju izmaksu par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, kā arī par to, ka Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts ir pieteicis pētījumu par migrējošajām zosīm Latvijas vides aizsardzības fondā. DAP atbalsta šī pētījuma veikšanu, lai būtu valsts līmeņa dati, ko turpmāk izmantot, pieņemot lēmumus par migrējošo zosu letālu atbiedēšanu, un atļaujas tiktu izsniegtas tām saimniecībām, kam pastāv visaugstākais zaudējumu risks, ko rada pavasarī migrējošās zosis. DAP ir nosūtījusi arī kartogrāfisku materiālu par saimniecībām, kas saņēmušas atļaujas zosu limitētai ieguvei, lai ar šaušanas metodi tās atbaidītu. DAP 21.04.2020. vēstule Nr. 3.6/1884/2020-N Par migrējošo zosu atbaidīšanu ar šaušanas metodi uz 3 lpp. (.doc) Kartogrāfiskais materiāls uz 1 lpp. (.pdf) Priekšsēdis                                                                          Gints Kaminskis 

22.04.2020

Valsts policija, Kurzemes reģiona pārvalde informē, ka aizvien ir aktuālas lauksaimniecības tehnikas zādzības, zādzības no lauksaimniecības tehnikām

Neskatoties uz to, ka robežas šobrīd ir praktiski slēgtas, aizvien ir aktuālas lauksaimniecības tehnikas zādzības, zādzības no lauksaimniecības tehnikām (vadības bloku - GPRS u.c.) un lauksaimniecības ķimikāliju zādzības. Valsts policija uzsver, ka nozīmīga ir arī pašu saimnieku atbildība un izpratne par to, kā nosargāt savu īpašumu, tāpēc, ņemot vērā zādzību raksturu, Valsts policija aicina lauksaimniekus padomāt par savu kustāmā īpašuma drošību un izvērtēt kādu no aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespējām savā saimniecībā, ņemot vērā saimniecības īpatnības un materiālos līdzekļus: - novietot to drošā un apsargājamā teritorijā (nevajadzētu nepieskatītus atstāt uz lauka vai citā brīvi pieejamā vietā); - ja iespējams, noņemt vadības blokus no transportlīdzekļa, beidzot darbus un neatstāt tos nakts laikā transportlīdzeklī; - uzstādīt videonovērošanas kameras (svarīgi izvērtēt, lai skata leņķis aptver lielu daļu teritorijas un laba video kvalitāte, lai nepieciešamības gadījumā videomateriāls ir noderīgs); - uzstādīt signalizāciju saimniecības ēkām vai teritorijas perimetram; - izmantot „dzīvo” apsardzi – sargsuns (taču ieteicams gadījumos, ja saimnieki dzīvo turpat blakus un reaģēs uz suņa rejām); - piefiksēt lauksaimniecības tehnikas vadības bloku sērijas numurus (zādzības gadījumā šī informācija ir izmantojama noziedzīgā nodarījuma atklāšanā un ierīces atrašanas gadījumā ir viegli atrast tās īpašnieku); - uzstādīt kustību sensorus (tos var sasaistīt ar telefonu, reaģējot uz vismazāko kustību zonā, kurā nebūtu vēlams atrasties nepiederošām personām, sensori nosūta signālus, lai brīdinātu saimniekus, tādejādi norādot pārkāpējam, ka tas ir piefiksēts); - neatstāt brīvi pieejamus lauksaimniecībā izmantojamo minerālmēslu un citu augu aizsardzības līdzekļus, kur ķimikālijas būtu viegls guvums nelūgtiem viesiem, parūpēties par to uzglabāšanu slēgtās telpās. Valsts policija atgādina, ka liela nozīme ir ikviena cilvēku vērībai, pieskatot ne tikai savu saimniecību, bet pievērst uzmanību arī kaimiņos notiekošajam– ja traktortehnikas, lauka vai saimniecības tuvumā pamanītas nepiederošas vai aizdomīgas personas, svešas automašīnas, vēlams piefiksēt automašīnas numurzīmi un nekavējoties ziņot par to policijai, zvanot pa tālruni 110. Informāciju sagatavoja: VP Kurzemes reģiona pārvaldes                                                                                                            Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas Vecākā inspektore Vita Vīlistere

01.04.2020