Lauksaimniecība

Lauksaimniecība, celtniecība, mežsaimniecība

Brocēnu lauku attīstības konsultante - Ilze Tomanoviča

Pieņemšanas vieta:
Pirmdienās, otrdienās lauku konsultāciju birojā Saldū, Striķu iela 2, otrais stāvs.
Mēneša pirmā trešdiena no 9.00-12.00 Gaiķu pagasta pārvaldē.
Mēneša otrā trešdiena no 9.00-12.00 Blīdenes pagasta pārvaldē.
Ceturtdien, piektdien Remtes pagasta pārvaldē.

Cieceres pagasta lauksaimniekus gaidīšu Saldū, birojā pirmdienās, otrdienās.
Tel. 27806185
e-pasts: ilze.tomanovica@llkc.lv
 

Par Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanu

Dabas aizsardzības pārvalde pēdējo gadu laikā saņem regulārus dažādu Latvijas pašvaldību iedzīvotāju ziņojumus un sūdzības par dabiskos biotopus, kultūraugus un mājdzīvnieku veselību apdraudošo Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris. Gliemeži nereti tiek konstatēti lielā skaitā un nodara ievērojamus postījumus  dārzu īpašniekiem. Līdz ar siltāka laika iestāšanos, iedzīvotāju sūdzības pēdējās šī gada nedēļās ir būtiski pieaugušas, nereti izsakot lūgumu pēc koordinētas cīņas ar šīs sugas īpatņiem. Spānijas kailgliemezis ir ierindots Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Lai gan no zinātniskā viedokļa arī Latvijā tā ir klasificējama kā invazīva suga, nepilnīgā normatīvā regulējuma invazīvo sugu jomā dēļ šobrīd Spānijas kailgliemezis nav oficiāli iekļauts invazīvo sugu sarakstā. Latvijas teritorijā šī suga ir sastopama kopš 2009.gada. 2019.gada rudenī bija konstatētas un apstiprinātas 59 sugas atradnes, kuras lokalizējas galvenokārt Latvijas centrālajā daļā. 2020.gadā sugas izplatība, visticamāk, ir paplašinājusies (skat. karti pielikumā- aktuālie dati uz 05.06.2020.). Ārēji Spānijas kailgliemezis Arion vulgaris ir ļoti līdzīgs vietējam sarkanajam kailgliemezim Arion rufus, kas ir sastopams Latvijas dienvidrietumos: Embūtē  un pie Liepājas ezera. Minētā iemesla dēļ sākumā eksperti precīzi nosaka kailgliemeža sugu un tikai tad tiek apstiprināta jauna atradne. Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža oliņas. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos un caur ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās gan kaimiņu dārzos, gan arī dabiskās teritorijās. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā būtu jāiesaistās visu invadēto teritoriju īpašniekiem. Tā kā Spānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no augusta līdz septembrim, ir jācenšas panākt, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu un izdētu olas. Viena dējuma olas ir vienkopus un vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 250 olu. Sugas ietekme var izpausties dažādi, piemēram, kailgliemeži var apdraudēt kultūraugus un vietējās augu sugas gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tāpat Spānijas kailgliemezis izkonkurē un barojas ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām. Ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām Arion ģints kailgliemežu sugām, kā rezultātā tās asimilējas un izzūd. Suga var izplatīt jaunas parazītu un patogēnu sugas, kas ar gliemežiem tiek ievestas no citiem reģioniem.  1.      Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris izplatība Latvijā (uz 05.06.2020.). (.pdf) 

13.06.2020

Par migrējošo zosu nodarīto kaitējumu lauksaimniecībā

Latvijas Pašvaldību savienības (turpmāk - LPS) 16. aprīļa Valdes sēdē tika aktualizēts jautājums par migrējošo zosu nodarīto kaitējumu lauksaimniecībā, izpostot sējumus. Šogad zemnieku saimniecībām ir iespēja saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – DAP) izsniegtas atļaujas izņēmuma kārtā migrējošās zosis atbaidīt ar šaušanas metodi, pie tam, šogad valstī kopā iespējams saņemt atļaujas nošaut līdz 1000 zosīm. Šāda veida zosu atbaidīšana ir atbalsts zemniekiem un, ņemot vērā lielo pieteikumu skaitu (aptuveni trīs reižu lielāks nekā pieejamais atļauju skaits), interese par šīs metodes izmantošanu ir ievērojama. Diemžēl, DAP saņemtos iesniegumus par zosu indivīdu ieguvi ir vērtējusi to saņemšanas kārtībā, un pēc noteiktā zosu ieguves limita sasniegšanas, DAP atļauju izsniegšanu ir atteikusi. Līdz ar to daudzi zemnieki ir neapmierināti, kā arī tiek paustas bažas, ka vairums atļauju ir izsniegtas Kurzemē. 17. aprīlī LPS nosūtīja DAP vēstuli ar priekšlikumiem, kā uzlabot kompensējošos pasākumus par migrējošo zosu nodarītajiem postījumiem: 1. Izvērtēt atļauju zosu atbiedēšanai ar limitētu putnu ieguvi izsniegšanu nevis iesniegumu saņemšanas kārtībā, bet gan atļauju skaitu sadalot proporcionāli pa reģioniem; 2. Lai palielinātu iespējas atļaujas saņemt lielākam skaitam zemnieku saimniecību, izvērtēt iespēju vai nu palielināt kopējo iegūstamo putnu skaitu vai arī samazināt iegūstamo zosu skaitu vienai saimniecībai; 3. Izvērtēt iespēju īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur netiek izsniegtas atļaujas zosu atbiedēšanai ar limitētu putnu ieguvi, noteikt augstāku kompensācijas apmēru. 4. LPS ir informēta par to, ka aprēķināto kompensāciju apjoms par migrējošo putnu nodarītajiem zaudējumiem augkopībā pagājušajā gadā ir ievērojami pieaudzis, pārsniedzot budžetā paredzētos līdzekļus šo kompensāciju izmaksai, kas norāda uz to, ka postījumu apmēri palielinās, tādēļ jāmeklē veidi, kā šo problēmu risināt. Taisnīgas kompensācijas ir viens no risinājumiem, taču, ņemot vērā esošo situāciju un valsts budžeta iespējas, jāmeklē arī citi veidi, kā palīdzēt zemniekiem kultūraugu sējumu pasargāšanai no migrējošo putnu nodarītajiem zaudējumiem. 2020. gada 21. aprīlī LPS saņēma operatīvu DAP atbildi, kurā norādīts, ka DAP atbalsta ierosinājumu piemērot augstāku kompensāciju par zosu nodarītajiem postījumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju šo priekšlikumu izvērtēt, kā arī  pateicas LPS par sniegtajiem priekšlikumiem, lai pilnveidotu lēmumu pieņemšanas procesu.   DAP arī informē, ka 2020.gada 14.februārī ir lūgusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju rast papildus līdzekļus, lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā varētu nodrošināt kompensāciju izmaksu par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, kā arī par to, ka Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts ir pieteicis pētījumu par migrējošajām zosīm Latvijas vides aizsardzības fondā. DAP atbalsta šī pētījuma veikšanu, lai būtu valsts līmeņa dati, ko turpmāk izmantot, pieņemot lēmumus par migrējošo zosu letālu atbiedēšanu, un atļaujas tiktu izsniegtas tām saimniecībām, kam pastāv visaugstākais zaudējumu risks, ko rada pavasarī migrējošās zosis. DAP ir nosūtījusi arī kartogrāfisku materiālu par saimniecībām, kas saņēmušas atļaujas zosu limitētai ieguvei, lai ar šaušanas metodi tās atbaidītu. DAP 21.04.2020. vēstule Nr. 3.6/1884/2020-N Par migrējošo zosu atbaidīšanu ar šaušanas metodi uz 3 lpp. (.doc) Kartogrāfiskais materiāls uz 1 lpp. (.pdf) Priekšsēdis                                                                          Gints Kaminskis 

22.04.2020

Valsts policija, Kurzemes reģiona pārvalde informē, ka aizvien ir aktuālas lauksaimniecības tehnikas zādzības, zādzības no lauksaimniecības tehnikām

Neskatoties uz to, ka robežas šobrīd ir praktiski slēgtas, aizvien ir aktuālas lauksaimniecības tehnikas zādzības, zādzības no lauksaimniecības tehnikām (vadības bloku - GPRS u.c.) un lauksaimniecības ķimikāliju zādzības. Valsts policija uzsver, ka nozīmīga ir arī pašu saimnieku atbildība un izpratne par to, kā nosargāt savu īpašumu, tāpēc, ņemot vērā zādzību raksturu, Valsts policija aicina lauksaimniekus padomāt par savu kustāmā īpašuma drošību un izvērtēt kādu no aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespējām savā saimniecībā, ņemot vērā saimniecības īpatnības un materiālos līdzekļus: - novietot to drošā un apsargājamā teritorijā (nevajadzētu nepieskatītus atstāt uz lauka vai citā brīvi pieejamā vietā); - ja iespējams, noņemt vadības blokus no transportlīdzekļa, beidzot darbus un neatstāt tos nakts laikā transportlīdzeklī; - uzstādīt videonovērošanas kameras (svarīgi izvērtēt, lai skata leņķis aptver lielu daļu teritorijas un laba video kvalitāte, lai nepieciešamības gadījumā videomateriāls ir noderīgs); - uzstādīt signalizāciju saimniecības ēkām vai teritorijas perimetram; - izmantot „dzīvo” apsardzi – sargsuns (taču ieteicams gadījumos, ja saimnieki dzīvo turpat blakus un reaģēs uz suņa rejām); - piefiksēt lauksaimniecības tehnikas vadības bloku sērijas numurus (zādzības gadījumā šī informācija ir izmantojama noziedzīgā nodarījuma atklāšanā un ierīces atrašanas gadījumā ir viegli atrast tās īpašnieku); - uzstādīt kustību sensorus (tos var sasaistīt ar telefonu, reaģējot uz vismazāko kustību zonā, kurā nebūtu vēlams atrasties nepiederošām personām, sensori nosūta signālus, lai brīdinātu saimniekus, tādejādi norādot pārkāpējam, ka tas ir piefiksēts); - neatstāt brīvi pieejamus lauksaimniecībā izmantojamo minerālmēslu un citu augu aizsardzības līdzekļus, kur ķimikālijas būtu viegls guvums nelūgtiem viesiem, parūpēties par to uzglabāšanu slēgtās telpās. Valsts policija atgādina, ka liela nozīme ir ikviena cilvēku vērībai, pieskatot ne tikai savu saimniecību, bet pievērst uzmanību arī kaimiņos notiekošajam– ja traktortehnikas, lauka vai saimniecības tuvumā pamanītas nepiederošas vai aizdomīgas personas, svešas automašīnas, vēlams piefiksēt automašīnas numurzīmi un nekavējoties ziņot par to policijai, zvanot pa tālruni 110. Informāciju sagatavoja: VP Kurzemes reģiona pārvaldes                                                                                                            Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas Vecākā inspektore Vita Vīlistere

01.04.2020

Atbalsts investīcijām mazajiem lauksaimniekiem

No 2020. gada 3. jūnija līdz 3. augustam notiks projektu pieņemšana pasākumā "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības". Dienesta direktors Ģirts Krūmiņš aicina mazos lauksaimniekus izvērtēt savas iespējas un pieteikties atbalstam šajā pasākuma kārtā: “Pieredze ar klientiem, kuri jau īsteno mazo lauksaimnieku projektus, ir ļoti pozitīva. Ja izvirzītie mērķi ir bijuši izsvērti, sasniedzamie rezultāti izvirzīti objektīvi, tad problēmu tos sasniegt nav. Saimniecības turpina izaugsmi, saimnieko inovatīvi un motivēti. Piemēram, ir radīt dažādi jauni produkti, saimnieki savu produkciju ražo vairs ne tikai savām vajadzībām, bet piedāvā to arī tirgos, ir dažādojuši savas saimniekošanas aktivitātes. Šie ir tikai daži piemēri.” Ceturtajā projektu pieņemšanas kārtā pieejamais publiskais finansējums ir 4,1 miljons eiro. Šajā kārtā netiks piemērots reģionalizācijas princips. Atbalsta apmērs vienai mazajai saimniecībai ir 15 000 eiro. Atbalsts paredzēts saimniecībām, kurām gada kopējais neto apgrozījums pēdējā noslēgtā gadā pirms projekta iesniegšanas vai saimniecības ekonomiskā lieluma standarta izlaides vērtība projekta iesniegšanas dienā ir vismaz 2000 eiro, bet nepārsniedz 15 000 eiro. Darījumdarbības plānu jāsagatavo vismaz diviem kalendārajiem gadiem, bet ne ilgākam laikposmam kā līdz 2022. gada 31. decembrim. Projekta iesniegumu jāgatavo sadarbībā ar konsultāciju pakalpojuma sniedzēju. Apstiprināto konsultāciju pakalpojumu sniedzēju saraksts, kā arī projekta iesnieguma veidlapa pieejama dienesta mājaslapā www.lad.gov.lv sadaļā “Projekti un investīcijas”. Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā vai parakstīti ar drošu elektronisko parakstu. Tālrunis uzziņām: 67095000. Projektu iesniegumu pieņemšanu notiek Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas ietvaros. Informāciju sagatavoja: Kristīne Ilgaža Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Tālrunis: 29420515 E-pasts: kristine.ilgaza@lad.gov.lv

23.03.2020

Atbalsts putnkopības nozarei profilaktiskajiem pasākumiem

Lauku atbalsta dienests no 2020.gada 20.aprīļa līdz 20.maijam izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu apakšpasākumā "Atbalsts profilaktiskajiem pasākumiem, lai mazinātu epizootiju un epifitotiju iespējamās sekas" putnkopības nozarei. Šī ir devītā projektu pieņemšanas kārta, kopējais publiskais finansējums ir 449 000 eiro. Atbalstu var saņemt tikai tirgum paredzētās primārās lauksaimniecības produkcijas ražotāji - mazie un vidējie uzņēmumi, kas vismaz vienu gadu realizē produkciju tirgū, audzē ne vairāk kā 80 000 mājputnus un ir reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā. Atbalstu var saņemt žogiem, dezinfekcijas barjerām un to uzstādīšanai, dezinfekcijas paklājiem, pulverizatoriem, dezinfekcijas aprīkojumam (augstspiediena mazgātājiem), aizsargapģērbam (izņemot vienreiz lietojamos apģērbus) un slēgto konteineru iegāde dzīvnieku līķu uzglabāšanai un sanitārā caurlaides ierīkošanai. Pasākuma ietvaros nav attiecināmas būvniecības izmaksas. Kārtā iesniegto projektu īstenošanas beigu termiņš ir viens gads no lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu spēkā stāšanās dienas. Atbalsta intensitāte ir 80% no attiecināmajām izmaksām, ja projektu īsto viens atbalsta pretendents 100% - ja biodrošības pasākumu plānu īsteno lauksaimnieku grupa. Projekta iesnieguma veidlapa pieejama mājaslapā www.lad.gov.lv sadaļā “Atbalsta veidi” – “Projekti un investīcijas”. Projektu iesniegumus var iesniegt LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā vai parakstītus ar drošu elektronisko parakstu. Tālrunis uzziņām: 67095000. Projektu iesniegumu pieņemšanu notiek Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas ietvaros. Informāciju sagatavoja: Kristīne Ilgaža Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Tālrunis: 29420515 E-pasts: kristine.ilgaza@lad.gov.lv

23.03.2020

Atbalsts mežu ieaudzēšanai un iznīcinātu mežaudžu atjaunošanai

No 2020.gada 5.maija līdz 5.jūnijam notiks projektu pieņemšana pasākuma „Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā” divās aktivitātēs. Aktivitātē “Meža ieaudzēšana” (devītā projektu pieņemšanas kārta) kopējais publiskais finansējums ir 720 400 eiro. Pasākumā var veikt meža ieaudzēšanu un kopšanu, kā arī ieaugušas mežaudzes papildināšanu un kopšanu. Aktivitātē „Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana” (astotā projektu pieņemšanas kārta) kopējais publiskais finansējums ir 50 000 eiro. Atbalstu piešķir par meža atjaunošanu platībā, kurā atbilstoši Valsts meža dienesta atzinumam ir konstatēts ugunsgrēks vai dabas katastrofa (vējgāze, vējlauze, sniega un ledus radīti postījumi), kuras dēļ mežaudze ir iznīcināta, tāpēc šajā platībā mežs ir atjaunojams. Kārtā iesniegto projektu īstenošanas beigu termiņš ir līdz 2023.gada 1.septembrim. Projekta iesnieguma veidlapa pieejama dienesta mājaslapā www.lad.gov.lv sadaļā "Atbalsta veidi" – “Projekti un investīcijas”. Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā vai parakstīti ar drošu elektronisko parakstu. Tālrunis uzziņām: 67095000. Projektu iesniegumu pieņemšanu notiek Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas ietvaros. Informāciju sagatavoja:Kristīne IlgažaSabiedrisko attiecību daļas vadītāja Tālrunis: 29420515 E-pasts: kristine.ilgaza@lad.gov.lv

23.03.2020

Izsludināta projekta iesniegumu pieņemšana programmā Mazo lauku saimniecību atbalstam

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas (LAP) pasākuma "Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība" apakšpasākumā "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības" saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumiem Nr. 598 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gada plānošanas periodā" un Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 292 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākuma "Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība" apakšpasākumā "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības"". Atbalsts paredzēts saimniecībām, kurām gada kopējais neto apgrozījums pēdējā noslēgtā gadā pirms projekta iesniegšanas vai saimniecības ekonomiskā lieluma standarta izlaides vērtība projekta iesniegšanas dienā ir vismaz 2000 euro, bet nepārsniedz 15 000 euro. Ceturtās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana apakšpasākumā "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības" notiks no 2020. gada 3. jūnija līdz 2020. gada 3. augustam. Ceturtās kārtas pieejamais publiskais finansējums apakšpasākumā "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības" - 4 107 945 EUR (četri miljoni viens simts septiņi tūkstoši deviņi simti četrdesmit pieci euro), nepiemērojot reģionalizācijas principu. Darījumdarbības plānu sagatavo vismaz diviem kalendāra gadiem, bet ne ilgākam laikposmam kā līdz 2022. gada 31. decembrim. Projekta iesnieguma veidlapa pieejama mājaslapā www.lad.gov.lv ;sadaļā "Atbalsta veidi" → Projekti un investīcijas. Projekta iesniegumu sagatavo sadarbībā ar konsultāciju pakalpojuma sniedzēju. Apstiprināto konsultāciju pakalpojumu sniedzēju saraksts pieejams www.lad.gov.lv ;sadaļā "Atbalsta veidi" → Projekti un investīcijas. Projektu iesniegumi jāiesniedz, izmantojot LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmu. Tālrunis uzziņām 67095000.

23.03.2020