Kultūra

Smaidīja gan teātri, gan skatītāji!

Festivāls “Smaidi Brocēnos” šogad kopā pulcēja astoņu teātra kolektīvu no dažādām Latvijas vietām. 27. oktobrī jau no agra rīta Brocēnos kultūras un izglītības centrā un Gaiķu pagasta tautas namā pulcējās teātri mīloši cilvēki no Rīgas Pantonīmas, Latvijas Universitātes studentu teātra, Bauskas Tautas teātra, studijteātra “AKA”, Īles, Kokneses, Skultes un Druvas amatierteātra. Visas dienas garumā festivāla apmeklētājiem bija iespēja redzēt dažāda žanra izrādes, teātru sniegums un lugu izvēles bija krasi atšķirīgas un ļāva piedzīvot dažādas emocijas – gan pārdzīvojumu, gan smieklus, gan izbrīnu. Ne tikai skatītāji, bet arī kolektīvi aktīvi sekoja līdzi citu kolēģu veikumam. Katrā festivāla norises vietā kolektīvu sniegumu vērtēja žūrija, kura vakara noslēgumā pasniedza balvas labākai izrāde, labākajai 1.plāna aktrisei, labākajam 1. plāna aktierim un žūrijas speciālo balvu. Kolektīvus, kuri spēlēja Gaiķos vērtēja Jānis Jurkāns, labākās izrādes titulu piešķirot izrādei “Pa purna tiesu”, ko lieliski nospēlēja Druvas amatierteātris, režisore Ļuba Kapteine. Diplomu par labāko 1. plāna aktrisi ieguva Ligita Smildziņa no Skultes amatierteātra par saimnieces lomu izrādē “Atskaties”. Par labāko 1.  plāna aktieri žūrija atzina Oskaru Sudmali no Druvas amatierteātra par Leofrolda Brempela lomu izrādē “Pa purna tiesu”. Brocēnu novada kultūras un izglītības centrā žūrijā bija Dace Vilne, kura par labāko festivāla izrādi atzina Bauskas Tautas teātra izrādi “Ērika”, režisore Ināra Hegenbarta. 1. plāna aktrises tituls tik piešķirts Laimai Geikinai no Latvijas Universitātes studentu teātra par rakstnieces lomu izrādē “Aplamā mīla”. Diplomu par labāko 1. plāna aktieri saņēma Reinholds Sprukulis no Kokneses amatierteātra par puikas lomu izrādē “Vectēva māja”. Tā kā izrādes bija ļoti dažādas un režisoru un aktieru darbs nav vērtējams pēc vieniem kritērijiem, tika piešķirtas arī divas īpašās žūrijas balvas. Tās saņēma studijteātra “Aka” un Skultes amatierteātra režisore Ligita Smildziņa par režisoristiskiem meklējumiem. Rīgas Pantonīma par neatlaidību strādājot un attīstot pantonīmas žanru Latvijā. Katra kolektīva ieguldītais darbs ir nenovērtējams un milzīgs, tāpēc zinām, ka nākamajā festivālā amatierteātri mūs pārsteigs no jauna. Kristīne Medne

27.10.2018

Kurzemes starpkultūru festivāls 2018

22. septembrī Brocēnu novada kultūras un izglītības centrā jau ceturto reizi notika Kurzemes starpkultūru festivāls, kuru organizēja biedrība „Mantinieki”, aicinot kopā dažādu tautību biedrības un mākslinieciskos kolektīvus. Šogad piedalījās Ventspils vācu kultūras biedrības ansamblis „Windau”, Ventspils lībiešu apvienības „Rānda” ansamblis „Rāndalist”, Liepājas multinacionālā kultūras centra „Unisons” ansamblis „Jarilo”, slāvu biedrības „Rodņik” ansamblis no Glūdas, Remtes kultūras nama folkloras kopa “Virši”, biedrība „Ideju kalve”. Festivāla laikā notika darbs četrās grupās par stereotipu mazināšanu. Katrai grupai bija savs moderators, kurš vadīja darbu. Divu stundu laikā grupu uzdevums bija izdiskutēt, izspriest un atrast risinājumus šādiem pieciem jautājumiem: Kādi ir stereotipi par tautību? (konstatēšana); No kurienes šie stereotipi radušies? (cēloņu noskaidrošana); Kā mainīt šos stereotipus? (risinājums); Konkrēts, praktisks risinājums vienam no stereotipiem (darbība); Ja nekas nemainās – kas notiek? (analīze). Grupās dalībnieki bija sadalīti, lai būtu pārstāvētas visas tautības – vācu, latviešu, lībiešu un slāvu. Paldies grupu moderatoriem – Rainai Bogužai, Ievai Ozoliņai, Kristīnei Lieldaudzietei un Ēvaldam Kārkliņam. Apkopojot grupu darbu rezultātus, tika izveidotas infogrammas, kuras publicēs internetā. Paralēli grupu darbam notika četru dažādu tautību radošās darbnīcas, kur biedrību pārstāvji viens otru iepazīstināja ar savai tautai raksturīgu rokdarbu – lībieši mācīja makramē tehniku, vācieši – laternu gatavošanu, latvieši – niedru piekariņus, slāvi – talismanu auduma lellītes.  Festivāla noslēgumā notika pašu biedrību un kolektīvu sagatavotais koncerts un kopīga sadziedāšanās studijas „Saldus” un Andra Akermaņa vadībā. Dalībnieki aktīvi dziedāja līdzi dziesmām, kurām ir vārdi dažādās valodās.  Paldies palīgiem – Raineram Pavāram, Klāvam Zakevicam, Līvai Vidžupai, Velgai Kusinai, Andai Eņģelei, Zigmundam Zaļenko! Paldies SIA „Cannelle bakery”, SIA „Meduspils”, fotogrāfam Eduardam Kusinam, Brocēnu novada jauniešu centram „Kopā”, Brocēnu novada Kultūras un izglītības centram, Oksanai Sviklei, studijai „Saldus” un Andrim Akermanim! Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansētā un biedrības “Kurzemes NVO atbalsta centrs” administrētā projektu konkursa “Iesaisties Kurzemē” projektu „Kurzemes starpkultūru festivāls 2018” īstenoja biedrība “Mantinieki”. Informāciju sagatavoja Inta Švaža,  projekta „Kurzemes starpkultūru festivāls 2018”  vadītāja

24.09.2018

Realizēts projekts “Mēģinājumu tērpu iegāde Blīdenes pagasta un Brocēnu novada identitātes stiprināšanai”

Realizējot Brocēnu novada pašvaldības līdzfinansēto iniciatīvas projektu “Mēģinājumu tērpu iegāde Blīdenes pagasta un Brocēnu novada identitātes stiprināšanai” biedrība vidējās paaudzes deju kolektīvs  „LETI” ieguva pašizstrādāta dizaina mēģinājuma tērpus 14 sieviešu un 10 vīriešu mēģinājuma tērpa komplektus. Līdz ar to iegādātais mēģinājumu apģērbs ir ne tikai kolektīva, bet arī novada atpazīstamības veicināšanas simbols kā vietējā, tā starptautiskā mērogā. 21. jūnijā zibakcijā „Līgosvētku ieskandināšana”  laikā VPDK „LETI” demonstrēja jauniegūtos mēģinājuma tērpus Brocēnu iedzīvotājiem un viesiem. Pateicoties Jauniešu centram „Kopā”, kas mums aizdevu pārvietojamo skandu deju kolektīvs varēja realizēt zibakciju - nodejojot sagatavotās dejas pie domes ēkas, Veikala „Labais” auto stāvlaukumā un pie kultūras nama laukumā. Zibakcijas laikā, ceļā satiktajiem cilvēkiem, sadāvināti vairāk kā 50 jāņu zāļu pušķīši, novēlot lustīgus svētkus, tādējādi iepriecinot Brocēnu iedzīvotājus un viesus. Dejotājiem lepnums par kopīgi izstrādāto mēģinājuma tērpu dizainu un kopā pavadīto laiku, kas saliedēja kolektīvu. Šīs vasaras nozīmīgākais notikums LETIEM bija dalība XXVvispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos. Deju svētki nozīmē ne tikai krāšņu koncertu, bet arī cītīgu un regulāru darbu katrā mēģinājumā. Vienoti un ērti mēģinājuma tērpi ik dienas palīdzēja veidot kolektīva vizuālo koptēlu, kas dejotājos radīja piederības izjūtu, kā arī atviegloja vadītājas Lāsmas Kramas darbu, ļaujot kolektīvu tvert kā vienu veselumu.                             Projekta vadītāja Inga Treimane-Šulce.

25.07.2018