Jaunumi

Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāna sabiedriskā apspriešana pulcē vairāk kā 100 interesentu

2017. gada 1. un 2. novembrī Kuldīgā, Ventspilī un Liepājā notikušas Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plāna 2.redakcijas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes. Tajās kopumā piedalījās vairāk kā 100 dalībnieku, pārstāvot Kurzemes pašvaldības, ilgstošās aprūpes sniedzējus bērniem un pieaugušajiem, nevalstiskās organizācijas un audžuģimenes. Atklājot sanāksmes, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Evita Dreijere uzsvēra deinstitucionalizācijas procesa un šobrīd izstrādājamā DI plāna nozīmi iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā. Kurzemes reģiona DI plāna izstrādātāji - SIA “SAFEGE Baltija” iepazīstināja klātesošos ar DI plāna mērķi un uzdevumiem, plāna izstrādes gaitu, apkopoto informāciju par esošo situāciju reģionā un projekta “Kurzeme visiem”  ietvaros notikušo mērķa grupu individuālo vajadzību izvērtēšanas rezultātu apkopojumiem. Tāpat tika sniegta informācija par pašvaldībās plānotajiem sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu (SBSP) attīstības risinājumiem. Turpinājumā dalībnieki tika aicināti uz diskusiju par dzirdēto, īpaši lai apspriestu DI plānā iekļautos risinājumus SBSP attīstībai reģionā. Sanāksmju noslēgumā projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa sniedza informāciju par turpmākajām rīcībām DI plāna īstenošanai.  Sanāksmju prezentācijas: “Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns”  (SIA “SAFEGE BALTIJA”)“Turpmākās rīcības KPR DI plāna īstenošanai”  (Inga Kalniņa, projekta vadītāja) KPR DI plānu izstrādā SIA „SAFEGE Baltija” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, kura mērķis ir palielināt Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Lai saņemtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv Informāciju sagatavoja Inese Siliņa projekta "Kurzeme visiem" sabiedrisko attiecību speciāliste

07.11.2017

Izstrādāti Kurzemes reģiona bērnu namu reorganizācijas plāni

Projekta „Kurzeme visiem” ietvaros ir izstrādāti reorganizācijas plāni pieciem Kurzemes reģionā esošiem bērnu namiem jeb bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. To mērķis ir rast risinājumus, kā uzlabot bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu, kuri šobrīd dzīvo un saņem pakalpojumus bērnu namos, dzīves kvalitāti, nodrošinot iespēju tiem saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus atbilstoši starptautiskām vadlīnijām bērnu alternatīvajai aprūpei. Visi bērnu namu reorganizācijas plāni ietver informāciju par konkrētās institūcijas reorganizācijas mērķi un pamatojumu, esošās situācijas aprakstu, priekšlikumus institūcijas reorganizēšanai, kā arī rekomendācijas bērnu situācijas uzlabošanai. Kurzemes bērnu namu reorganizācijas plānus izstrādāja SIA „AC Konsultācijas” no 2017.gada marta līdz jūlijam. Pēc situācijas analīzes Kurzemes bērnu namos un iepazīstot iesaistīto pašvaldību darbu ārpusģimeņu aprūpes jomā, reorganizācijas plānos minēti būtiski secinājumi un priekšlikumi, piemēram: Primāri bērna aprūpe jānodrošina viņa bioloģiskajā ģimenē vai ģimenes vidē (audžuģimenē vai pie aizbildņa).Tikai gadījumos, kad bērna aprūpe ģimenē, audžuģimenē vai pie aizbildņa nav iespējama, aprūpe saskaņā ar bērna individuālajām vajadzībām ir nodrošināma ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu veidā (piemēram, jauniešu mājā);Iesaistītajās pašvaldībās pēdējos trīs gados nav vērojams būtisks aizbildņu, audžuģimeņu un adoptētāju skaita pieaugums vai pat ir vērojams to samazinājums;Pašvaldībās nepieciešams pilnveidot vai attīstīt jaunas pieejas un metodes, kā piesaistīt potenciālos aizbildņus, audžuģimenes un adoptētājus.Ekonomiskākais (izmaksu apjoma ziņā uz vienu bērnu) risinājums ir bērna aprūpe audžuģimenē un pie aizbildņa, pat, ja tiem tiek sniegts specifisks atbalsts;Gadījumā, kad pašvaldība pieņem lēmumu tuvākā laikā attīstīt ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus vai jauniešu mājas, samazinoties pieprasījumam tālākā nākotnē, jāpārdomā iespējas minētos pakalpojumus pārkārtot, atbilstoši situācijai, piemēram,  ģimeņu, audžuģimeņu un aizbildņu atbalstam. Iepazīties ar reorganizācijas plānu saturu var šeit: Liepājas pilsētas Domes Sociālā dienesta Bērnunama reorganizācijas plāns; Ventspils novada bērnu nama „Stikli” reorganizācijas plāns; Talsu novada Strazdes bērnu nama reorganizācijas plāns; Ventspils Sociālās aprūpes nama „Selga” reorganizācijas plāns; VSAC „Kurzeme” filiālēs „Liepāja” reorganizācijas plāns. Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots līdz 2022.gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas procesa, kura mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās esošo personu, tostarp bērnu, skaitu.   Lai saņemtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv Informāciju sagatavoja: Inese Siliņa projekta "Kurzeme visiem" sabiedrisko attiecību speciāliste inese.silina@kurzemesregions.lv

07.11.2017

Blīdenes pamatskolā atjaunots mazpulks

Ziedošo ceriņu laikā, saulainajā 31. maija dienā,  Brocēnu novada Blīdenes pamatskolā tika atjaunots Blīdenes mazpulks. Pirms 14 gadiem šajā skolā jau bija mazpulks, kuru vadīja Iveta Stūrmane. 31. maijā, svētku laikā,  visu skolēnu  priekšā 19 jaunie mazpulcēni deva Svinīgo solījumu. Priecājamies, ka mazpulkā mums ir arī Krustmāte un Krusttēvs, kas neliegs mums savus padomus, Tie ir Māris un Ilva KaļinkiTurpinājumā nedaudz par jauno mazpulcēnu gaitām.Satraukumu pilni bija jaunie mazpulcēni,  jo viss viņiem pirmo reizi- Latvijas mazpulku konference, kurā piedalījās mazpulka priekšniece Daniela Nikola Saulīte, sporta spēles “Zaļais starts” Sējas novadā— komandā Elīna Kaļinka, Atis Ķempelis, Kārlis Prauliņš, Aleksandrs Davidāns. Individuālajos sporta  veidos 1. vietas ieguva  tieši Blīdenes mazpulcēni. Kurzemē atdzimusi  mazpulku pieccīņas tradīcija. Pieccīņā, kura notika  28. aprīlī Druvā, dalību ņēma Elīna Kaļinka, Evelīna Pareiza, Daniela Nikola Saulīte, Keita  Gabriela Saulīte, Ance Bergmane. Lai saniegtu labus rezultātus piecās cīņās, mazpulcēniem šoreiz bija jāprot:• iešūt pogu pareizā vietā;• saklāt un noformēt brokastu galdu;• pagatavot veselīgu olu ēdienu brokastīs;• kalibrēt un svērt kartupeļus, un aprēķināt procentus;• atbildēt uz 100 jautājumiem par Latvijas vēsturi, dabu un kultūru. Pieccīņā  Daniela Nikola Saulīte ieguva 3. vietu.Jūnijā bija  jaukais mazpulcēnu salidojums Saulesdārzā. Un kur tad vēl viņu pirmais “Projekta pieteikums” pavasarī, projektu tēmu izvēle un to rakstīšana! Radās jautājums pēc jautājuma, un nu uz visiem bija jārod atbilde. Vasara , draugi, teltis, daba, pārgājiens, rosme, nometne- šie un vēl daudzi citi vārdi raksturo mazpulku ikgadējo lielo vasaras nometni. Mazpulcēni no visiem Latvijas novadiem jūlija vidū, no 17.-21. jūlijam, pulcējās  nometnē ”Visu daru es ar prieku!”.Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, mazpulcēni izzināja savas tautas un valsts vēsturi gan tuvākā, gan senākā pagātnē. Latvietis vienmēr ir bijis veiksmīgs zemkopis, lopkopis,tēvzemes sargs, daiļdarbu meistars un dziedātājs, tāpēc Jaunpils pils barons fon Reke ar savu kundzi aicināja uz Jaunpili, lai kopā ar pils Mūku un pilskundzi :• izstaigātu viduslaiku bruņinieku pils apkārtni, spēlētu viduslaiku spēles- šaušanu  ar loku un citas;• redzētu, kādi lieli uzņēmumi un ražotnes šobrīd darbojas Jaunpils novadā;• dotos pārgājienā līdz Dainu tēva dzimtajai vietai; Kopā ar baronu fon Reki dejojām viduslaiku ballē, Iepazināmies ar skaistākajām vietām kaimiņos, bijām Džūkstes pasaku muzejā. Slampes pagastā viesojāmies kino pilsētiņā Cinevilla, kur tika uzņemta filma „Rīgas sargi” un šobrīd tiek uzņemta filma „Nameja gredzens”, apskatījām dižāko ozolu Baltijā - Kaives ozolu. Savu cieņu parādījām kritušajiem latviešu karavīriem Lestenes Brāļu kapos, kā arī piedalījāmies ar vidi saistītajās  aktivitātēs Jaunmoku pilī, un vēl- tika uzņemts skaists video pie pils.Mazpulcēni, kuri izstrādājuši savu mazpulcēna projektu 2017.gadā un to veiksmīgi aizstāvējuši, piedalījās Kurzemes- Zemgales mazpulcēnu Rudens Forumā 21. oktobrī Aizputē. Ļoti labi savus projektus aizstāvēja Elīna Kaļinka  un ieguva 3. vietu, Viesturam Venediktovam, Atim Ķempelim tika  atzinības raksts. Lepojos un  priecājos par bērniem. Lielu paldies gribu teikt visu mazpulcēnu vecākiem par atbalstu, par palīdzību saviem bērniem! Paldies arī skolas vadībai, pagasta pārvaldei un Brocēnu novada pašvaldībai, kas atbalsta mazpulka organizāciju!Blīdenes mazpulka vadītāja Gunta Romule

06.11.2017

Parūpējies par savu drošību arī apkures sezonā – iztīri skursteni un ierīko dūmu detektoru!

Katru gadu, sākoties aukstam laikam, pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures lietošanu – netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanu. Tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), sākoties apkures sezonai, aicina iedzīvotājus iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un uzstādīt dūmu detektorus!   Katrs 10 ugunsgrēks izceļas bojātas apkures sistēmas vai tās nepareizas ekspluatācijas dēļ Kā liecina VUGD apkopotā informācija, 2016.gadā valstī tika reģistrēti 921 ugunsgrēki, bet šogad reģistrēti jau 776 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Apmēram puse no šiem ugunsgrēkiem izceļas nepareizas apkures ierīču lietošanas dēļ. Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos pērn gāja bojā 20 cilvēki, bet cieta 40 cilvēki. Savukārt šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau 8 cilvēki, bet cietuši – 52.   Šogad Kurzemē reģistrēti 202 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bijuši neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. No visiem ar apkuri saistītajiem ugunsgrēkiem, 89 no gadījumiem bijuši sodrēju degšanas gadījumi. Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos Kurzemē šogad cietuši jau 16 cilvēki. Ugunsgrēkus, kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts īpašums, var novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu un apsekojot apkures ierīču tehnisko stāvokli.   Pirms katras apkures sezonas jāveic dūmvada tīrīšana Ugunsdzēsēji glābēji 2017.gadā jau 520 reizes devās uz ugunsgrēkiem, kuros dūmvados dega sodrēji. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 500 šādu ugunsgrēku. Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams! Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C°. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos. VUGD atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novembrim). Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra vēl vismaz vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz nākamā gada 1.martam). Līdzās tam reizi piecos gados jāveic arī visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt sertificēts speciālists. Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.   Netīrītas ventilācijas sistēmas veicina liesmu ātrāku izplatīšanos Ekspluatējot mehāniskās ventilācijas sistēmas, uz gaisa vadu iekšējām sienām notiek putekļu un tauku daļiņu nosēšanās. Šo putekļu un tauku aplikumi gaisa vadu iekšpusē traucē sistēmas darbībai, neļaujot caurplūst nepieciešamajam gaisa daudzumam. Aizsērējušie gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā ar gaisa plūsmu uguns liesmas var ātri izplatīties. Lai to novērstu, ventilācijas sistēmas, kas nosūc degtspējīgās gāzes, tvaikus vai putekļus, aprīko ar aizsargierīcēm un ekspluatācijas laikā jāpārbauda un jāattīra ne retāk kā reizi piecos gados, bet, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi trijos gados.   Pēc remontdarbiem jāveic rūpīga apkures sistēmas pārbaude Ja pirms apkures sezonas mājoklī veikti remonta darbi, pārliecinieties, vai telpās un bēniņos attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par 10 cm, savukārt attālums no dūmvada nav mazāks par 30 cm, bet no dūmeņa tīrīšanas lūkas – nav mazāks par 20 cm.   Malkas plītij nepieciešama regulāra atjaunošana Ja jums ir malkas plīts, tad jāatceras, ka tā laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.   Dūmu detektors – dzīvības glābējs! Lai samazinātu iespēju ciest vai iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina ierīkot dūmu detektorus, kā arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus, kas mājokļa iemītniekus ar skaļu signālu brīdinās par draudošajām briesmām. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas tieši nakts laikā, kad mājas iemītnieki guļ. No 2017.gada 1.septembra objektā, kurā ir gāzes aparāts, kura jauda ir lielāka par 50kW, vai tas atrodas pagrabā vai cokolstāvā, jāuzstāda par gāzes noplūdi signalizējošs detektors. Savukārt no 2020.gada 1.janvāra visas dzīvojamās ēkas un dzīvokļi ir jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem.   VUGD aicina neatlikt rūpes par savu drošību uz nākamo apkures sezonu un iztīrīt skursteni, kā arī paaicināt sertificētu speciālistu pārbaudīt apkures ierīču un iekārtu tehnisko stāvokli.   Plašākai informācijai: Anete Strazdiņa VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Tel. 22307684, anete.strazdina@vugd.gov.lv  

06.11.2017