Jaunumi

Sākusies sabiedriskā apspriešana Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027. gadam 1. redakcijas projektam

Kurzemes plānošanas reģions uzsācis izstrādātās Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027. gadam 1. redakcijas sabiedrisko apspriešanu. Priekšlikumus turpmākai Kurzemes attīstībai sabiedriskās apspriešanas laikā no 2021.gada 29. marta līdz 30. aprīlim var sniegt, izmantojot Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.kurzemesregions.lv pieejamo veidlapu. Lai veicinātu kurzemnieku iesaisti jaunās Attīstības programmas izstrādē, šī gada 22. aprīlī tiešsaistē notiks publiskās apspriešanas sanāksme. Kurzemes plānošanas reģions jaunajā Attīstības programmā ir izvirzījis kopumā 8 vienlīdz svarīgas prioritātes integrētai Kurzemes reģiona attīstībai: Dinamiskas zināšanas, Izaugsmes ekonomika, Zaļa un droša attīstība, Ilgtspējīga mobilitāte, Pievilcīga dzīves vide, Sociāla iekļaušana, Kultūras potenciāls un Aktīva sabiedrība kā horizontālā prioritāte. Tās ir izvirzītas, balstoties uz Kurzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgu attīstības stratēģiju 2015.-2030.gadam, kā arī ievērojot pēctecību ar iepriekšējā perioda Attīstības programmu 2015. – 2020. gadam. Par prioritātēm un rīcībām Kurzemes plānošanas reģions iepriekš rīkoja plašas diskusijas, kur vairāk nekā 300 dažādu jomu ekspertu gan atzinīgi novērtēja Kurzemes plānošanas reģiona paveikto prioritāšu noteikšanā Kurzemes turpmākai attīstībai, gan izteica priekšlikumus rīcību virzieniem un rīcībām izvirzīto mērķu sasniegšanai. Dokumenti publiski pieejami gan digitālā formātā Kurzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē www.kurzemesregions.lv un Geolatvija.lv, gan drukātā formātā Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrā Saldū, Striķu ielā 2, 2.stāvā. Priekšlikumus Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027. gadam 1. redakcijai, lūdzam sūtīt elektroniski uz e-pastu pasts@kurzemesregions.lv vai pa pastu: Valguma iela 4a, Rīga, LV-1048, aizpildot priekšlikumu veidlapu. Publiskās apspriešanas norises laiks: no 2021.gada 29. marta līdz 30. aprīlim. Publiskās apspriešanas sanāksme: 2021.gada 22. aprīlī pl.13.00 tiešsaistē. Attīstības programma ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums Kurzemes ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai. Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027. gadam 1.redakcija apstiprināta ar Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes 2021. gada 24.marta (sēdes protokols Nr. 3/21) lēmumu Nr.3.1, tajā ietverta pašreizējās situācijas analīze un kopsavilkums, tendences un prognozes, vidēja termiņa stratēģiskie uzstādījumi, prioritātes, rīcības virzieni, rīcības plāns un ieviešanas uzraudzības un novērtēšanas kārtība reģiona ilgtermiņa stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošanai. Vairāk par Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādi varat uzzināt mūsu mājas lapā. Par Kurzemes plānošanas reģionu Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas šobrīd apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili. Pēc 2021.gada 1.jūlija KPR veidos 7 pašvaldības  - 2 valstspilsētas Liepāja un Ventspils, kā arī Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Ventspils novadi. Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv Papildu informācijai: Indra Murziņa, Kurzemes plānošanas reģiona telpiskās attīstības plānotāja tālr. 26462395, e-pasts indra.murzina@kurzemesregions.lv  

29.03.2021

Brocēnu novada pašvaldības domes sēdē apstiprinātie projekti un piešķirtais finansējums

BROCĒNU NOVADA PAŠVALDĪBAS PROJEKTU FONDS domes sēdē 25.03.2021. apstiprinātie projekti un piešķirtais finansējums Iniciatīvas projekti Nr. Iesniedzējs Projekta nosaukums Pieprasītais finansējums, EUR Piešķirtais finansējums, EUR 1. Biedrība EB FITNESS Brocēni vingro laukā! 979,00 979,00 2. Biedrība "CSK Kurzemnieks" Jauniešu koordinācijas, līdzsvara un stājas uzlabošana 819,76 819,76 3. Biedrība "Laikavots" Gatavo "ar odziņu" - lēti un garšīgi 855,98 855,98 4. Saldus jauniešu dome "Es un mēs" Apkārt Brocēniem 724,00 724,00 5. Biedrība "Štābs" Slēpošana Gaiķu pagastā - 1 1000,00 1000,00 6. Biedrība "Štābs" Slēpošana Gaiķu pagastā - 2 1000,00 1000,00 7. Biedrība "Gaiķu varavīksne" Saglabāsim nākotnei 1000,00 1000,00 8. Biedrība "Kursas vārti" Dvēseles spēka dziesma 994,41 994,41 9. Biedrība "Latvijas Mazpulki" Latvijas patrioti 2021 1000,00 1000,00 10. Biedrība "Saldus saulesstīga" Stāstu un dzejas grāmata 850,00 850,00 KOPĀ 9223,15 Sporta pasākumu projekti Nr. Iesniedzējs Projekta nosaukums Pieprasītais finansējums, EUR Piešķirtais finansējums, EUR 1. Biedrība “CSK Kurzemnieks” Sacensības “Pludmales cīņas Brocēnos 2021” 1660,00 1660,00 2. Biedrība “AKVA VITAMĪNS” Atklātā ūdens peldēšanas sacensības “Ciecernieks” 1101,70 1101,70 3. Biedrība "Štābs" SUP festivāls 1000,00 600,00 KOPĀ 3361,70   25. martā Brocēnu novada pašvaldības domes sēdē tika atbalstīti visi 13 iesniegtie iniciatīvas un sporta pasākumu projekti. Iniciatīvas projektu īstenošanai tika piešķirts līdzfinansējums par kopējo summu 9223,15 EUR, savukārt  sporta pasākumu projektu īstenošanai apstiprinātais kopējais finansējums ir 3361,70 EUR.  Sazināsimies personīgi ar projektu iesniedzējiem par vienošanās noslēgšanu un projektu īstenošanu. Apstiprināto projektu realizētājiem pirms vienošanās slēgšanas, jāizvērtē savas iespējas realizēt projektu atbilstoši situācijai valstī un noteiktajai kārtībai. Projektu īstenotāji ir atbildīgi par noteikto ierobežojumu un noteikumu ievērošanu.   Informāciju sagatavoja: Solvita Upmane Brocēnu novada pašvaldības projektu vadītāja solvita.upmane@broceni.lv

29.03.2021

26. martā darbu sācis CVK uzziņu tālrunis par 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām

Lai informētu vēlētājus par 5. jūnija pašvaldību domes vēlēšanu kārtību, no 26. marta līdz 6. jūnijam darbosies Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) uzziņu tālrunis 67049999. Tālrunis strādās katru dienu no plkst. 9.00 līdz 20.00, bet 31. maijā no plkst. 9.00 līdz 21.00, 4. un 5. jūnijā – no plkst.7.00 līdz 24.00. Uzziņu tālruņa operatori būs gatavi vēlētājus uzklausīt arī 6. jūnijā no plkst. 9.00 līdz 17.00. Zvanot uz uzziņu tālruni, vēlētāji varēs noskaidrot savu vēlēšanu apgabalu, vēlēšanu iecirkņu adreses un darba laikus, uzzināt, kā pieteikt vēlēšanu apgabala maiņu, ja citā vēlēšanu apgabalā pieder nekustamais īpašums. Tāpat varēs uzzināt par pieteikšanos balsot pa pastu no ārzemēm, balsošanas kārtību iecirknī, zīmes aizpildīšanu, drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un iegūt atbildes uz citiem ar vēlēšanu norisi saistītiem jautājumiem. 5. jūnija pašvaldības domes vēlēšanas norisināsies sešās valstspilsētās un 35 novados. Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.   Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir Latvijas un  Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem no 18 gadu vecuma, kuri bija reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā (izņemot Rīgu) vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas  (šā gada 7. martā) vai kuriem attiecīgajā pašvaldībā pieder nekustamais īpašums. Vēlētājiem, kuri vēlas izmantot iespēju balsot vēlēšanu apgabalā, kurā viņiem pieder nekustamais īpašums, no 27. marta līdz 27. maijam jāreģistrējas balsošanai šajā vēlēšanu apgabalā. Mainīt vēlēšanu apgabalu iespējams tiešsaistē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā vai klātienē jebkurā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.  Šajās pašvaldību vēlēšanās vēlētāji pirmo reizi varēs balsot jebkurā sava vēlēšanu apgabala iecirknī, kā balsošanas dokumentu izmantojot gan pasi, gan personas apliecību. Vēlētāju uzskaitei vēlēšanu iecirkņos pirmo reizi tiks lietots elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs. Savu vēlēšanu apgabalu vēlētāji var noskaidrot arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā internetā .  Vēlēšanu iecirkņu darba laiks pašvaldību vēlēšanu dienā, 5.jūnijā, būs no pulksten 7.00 līdz 20.00. Vēlētāji varēs izmantot arī iespēju nobalsot iepriekš: • pirmdien, 31. maijā, no plkst. 16.00 līdz 20.00; • ceturtdien, 3. jūnijā, no plkst. 9.00 līdz  16.00; • piektdien, 4. jūnijā, no plkst. 13.00 līdz 20.00. Šogad pirmo reizi vēlētāji, kuriem ir balsstiesības pašvaldības vēlēšanās, bet kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, varēs pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm. Pasta balsošanai būs jāpiesakās iepriekš - no 27. marta līdz 24. aprīlim. Pieteikties varēs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā, 36 Latvijas Republikas vēstniecībās, Centrālajā vēlēšanu komisijā vai izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Ja vēlētājam veselības stāvokļa dēļ nebūs iespējas nokļūt vēlēšanu iecirknī, būs iespēja pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā. Laura Zaharova Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja tālr. 20237331 laura.zaharova@cvk.lv

28.03.2021

Sākas atkritumu savākšanas un labiekārtošanas talku pieteikšana

Sākot ar šodienu, mēnesi pirms Lielās Talkas, kas norisināsies 24. aprīlī,  visiem talkotājiem ir iespēja pieteikt savas talkas talkošanas tiešsaistes kartēs Lielās Talkas mājas lapā www.talkas.lv sadaļā “Kartes”. Talkotāji arī aicināti ņemt vērā visus drošības priekšnosacījumus, kas būs aktuāli Lielās Talkas norises brīdī, kā arī aktīvi reģistrēt savas talkošanas vietas tiešsaistes kartēs, lai koordinētā un drošā veidā vienotos Latvijas sakopšanā. Talkas.lv mājaslapā visi talkotāji var gan apskatīties “Piesārņoto vietu karti”, plānojot savus Lielās Talkas darbus, gan arī pieteikt savas talkas. Ņemot vērā paaugstinātās drošības apstākļus un pašreiz noteikto sociālās distancēšanās aicinājumu, talkotāji aicināti lielāku uzsvaru likt uz individuālo talkošanu, tāpēc ir pieejama arī īpašā SOLO talkas karte, kur savu atkritumu savākšanas vietu var atzīmēt tie, kuri dosies talkot vienatnē. Mājaslapā atrodamas trīs interaktīvās Lielās Talkas kartes, kurās var pieteikt savu labiekārtošanas vai atkritumu savākšanas talku:  - “Lielās Talkas’21 karte” talkotāji aicināti pieteikt trīs veidu talkas – atkritumu savākšanas talkas, labiekārtošanas talkas vai apvienotās talkas labiekārtošanas un atkritumu savākšanas talkas: https://talkas.lv/liela-talka/pieteikt-talku/  - “Solo Talkas’21 karte” savas talkas ir aicināti pieteikt tie, kuri vēlas doties dabā un talkot vienatnē, sakopt savu apkārtni vai savu māju tuvumu. Tā ir iespēja individuālajiem talkotājiem pievienoties plašajam Latvijas talkotāju pulkam, lai kopīgi piedalītos pavasara sakopšanas darbos: https://talkas.lv/liela-talka/solo-talkas/ (zināšanai: SOLO talkotājiem savāktie atkritumi jānogādā oficiālajās talkošanas vietās, kuras atrodamas kopējā talkošanas kartē) - “Piesārņoto vietu karte” Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja atzīmēt īpaši piesārņotas vietas savos novados un reģionos, tādā veidā norādot, kur sakopšanas darbi būtu īpaši nepieciešami: https://talkas.lv/piesarnoto-vietu-karte/  Šogad Lielās talkas vadmotīvs ir “Par zaļu Latviju – katrs atsevišķi, bet visi kopā”,  jo ikviens no mums var dot savu artavu, lai Latvija kļūtu par zaļāko un tīrāko valsti pasaulē. Jau šonedēļ vairākas pašvaldības ir sākušas aicināt savus iedzīvotājus aktīvi pieteikt talkas Lielās Talkas mājaslapā.  Vita Jaunzeme, Lielās Talkas vadītāja, piebilst: “Ik dienu saņemam atbalstu un pozitīvas atsauksmes gan no pašvaldībām, gan iedzīvotājiem par to, ka esam tomēr radījuši apstākļiem atbilstošus formātus un veidus, lai cilvēki varētu arī šogad doties Lietajā Talkā. Manuprāt, ir ļoti būtiski tieši tagad radīt cilvēkos šo saliedētības sajūtu par to, ka lai gan katrs atsevišķi, mēs tomēr esam visi kopā un darām kopīgu darbu ar vienotu mērķi. Mūsu pašvaldību koordinatori jau aktīvi darbojas un sāk informēt cilvēkus par talkošanas iespējām. Īpaši šajos sarežģītajos apstākļos redzu, ka Lielā Talka kļūst par sabiedrības saliedējošo aktivitāti. Tāpēc aicinu cilvēkus pieteikt savas talkošanas vietas kartēs, lai redzam, cik daudz talkotāju šogad piedalās un kuras vietas Latvijā tiek sakoptas. Tāpat aicinu visus arī dalīties ar savām aktivitātēm sociālajos tīklos, tādā veidā rosinot arī citus iesaistīties talkošanā.” Šogad pirmie, kas pieteica savu talku bija, Mārupes novada sporta entuziastu biedrības “Jaunmārupe skrien!” pārstāvji. Uģis Kronbergs un Atis Kļavis, biedrības valdes locekļi, norāda: “Esam biedrība, kura apvieno skriešanas un aktīvā dzīvesveida piekritējus. Šogad Lielās talkas laikā Mārupes novadā organizējam atkritumu savākšanas akciju, skrienot vai jebkurā citā aktīvā veidā pārvietojoties, ko moderni dēvē par plogingu. No 23.aprīļa līdz 25.aprīlim (ieskaitot) aicinām aktīvā dzīvesveida piekritējus un visus kuriem ir svarīga vide kādā dzīvojam, veicot savas ikdienas pastaigas, nūjošanu vai skrējienus, savākt redzamos atkritumus maisos un nogādāt tos uz atkritumu savākšanas punktu – Mazcenu aleja 39, Jaunmārupē (laukums autobusu Nr.:10. un Nr.:55 galapunktā, pretim mūzikas un mākslas skolai). Ceram ar šo akciju aizsākt un popularizēt ploginga idejas iedzīvināšanu un veikt šādas aktivitātes arī turpmāk.” Kā talkot COVID-19 laikā? SOLO talkas: talkojiet vienatnē, pastaigājoties pa mežu vai gar jūru, sakopjot savas mājas apkārti; DUO talkas: talkojiet divatā. Ja esat vienas mājsaimniecības pārstāvji, tad talkojiet droši kopā, ja esat draugi vai paziņas, ievērojiet vismaz divu metru distanci; ĢIMENES talkas: talkojiet visa ģimene kopā, bet ievērojiet, ka jums jābūt vienas mājsaimniecības pārstāvjiem. Par Lielo talku: Lielā talka ir nevalstiska kustība Latvijā, kas kopš 2008. gada ne tikai katru gadu organizē talkas visā valstī, bet īsteno arī dažādus projektus sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos. Lielās talkas patrons ir Valsts prezidents, ierindojot Latviju starp pirmajām valstīm pasaulē, kur vides aktivitātēm ir valstisks atbalsts tik augstā līmenī. 2019. gada augustā patronāžu pārņēma jaunais Valsts prezidents Egils Levits. Par saviem zaļajiem darbiem rakstiet arī mums talkas@talkas.lv un projects@talkas.lv, vai arī dalieties ar tiem sociālajos tīklos, izmantojot tēmturus: #LielaTalka2021 #Espiederunakotnei #sakopsavusetu Papildu informācijai: Nikola Matjušenko Lielās Talkas sabiedrisko attiecību konsultante  mob.26431149  e-pasts: nikola.matjusenko@onecom-latvia.com

26.03.2021

Kurzemē liels pieprasījums pēc lauksaimniecības zemes; saglabājas augsta interese par ALTUM aizdevumiem zemes iegādei un apgrozāmajiem līdzekļiem

Lauksaimniecībā turpinās izaugsme, un nozare dalībniekiem nodrošina arī tālākas attīstības iespējas. Novērojumi liecina, ka daļai lauksaimnieku pandēmijas laiku izdevies izmantot kā iespēju, aktīvi piesakoties un izmantojot ALTUM valsts atbalsta programmas. Lauksaimniecības zemes tirgū turpinās tendence, kur pieprasījums pēc zemes pārsniedz piedāvājumu. Arī zemes cenas turpina palielināties, 2020. gadā Kurzemē sasniedzot pat nebijuši augstus rekordus. Vienlaikus interese par lauksaimniecības zemes iegādi saglabājas, Attīstības finanšu institūcija ALTUM pērn aizdevumos zemes iegādei piešķīrusi 17 miljonus eiro, kas ir par 15 % vairāk nekā gadu iepriekš. Kurzemes reģionā zemes kreditēšanas programmā piešķirti 3,6 miljoni eiro jeb 21 % no kopējā apjoma. Ilze Grundmane, ALTUM Kurzemes reģiona vadītāja: “Diezgan bieži redzam situācijas, kad lauksaimniekam parādās iespēja izpirkt iepriekš nomātu zemi, un daudzos gadījumos tas ir izdevīgāk nekā turpināt to nomāt. Tomēr nereti banka nevar izsniegt finansējumu, jo zemniekam pietrūkst nodrošinājuma. Šādos brīžos noder ALTUM zemes kreditēšanas programma, kas ļauj iegādāties zemi arī bez papildu nodrošinājuma ar atmaksas termiņu līdz 30 gadiem. Tas ir svarīgi,  jo sabalansē aizņēmuma atmaksas termiņu ar laiku, kurā ražošanas vajadzībām izmantotā zeme var sevi atpelnīt. Tieši garais atmaksas termiņš un maza paša līdzdalība mēdz būt vienīgā iespēja uzsākt vai attīstīt savu saimniecību maziem uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un jaunajiem lauksaimniekiem.” Lai veicinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi un produkcijas ražošanu, sākot ar šā gada 26. februāri aizdevuma limits lauksaimniecības zemes iegādei palielināts līdz vienam miljonam eiro.   Vislielākais pieprasījums 2020. gadā pēc finansējuma zemes iegādei bija Vidzemē gan pēc piešķirtā apjoma, gan darījumu skaita. Aktīvi tika finansēti darījumi par zemes iegādi arī Zemgalē un Kurzemē, taču pēc darījuma skaita būtisku izmaiņu nav. Savukārt Latgalē, kur lauksaimniecība izmantojamās zemes pieejamība ir salīdzinoši zemāka, jo ir daudz nesakopto īpašumu, aktivitāte ir viszemākā, tomēr izaugsme pērn bijusi – audzis gan darījumu skaits, gan piešķirtais finansējums. Samazinās lauksaimniecības zemes cenu pieaugums Kopš 2017. gada kopējais darījumu skaits valstī vidēji samazinās par 1,2 tūkstošiem gadā, 2019. gadā reģistrēti 8,5 tūkstoši zemes iegādes darījumu. Savukārt zemes cenas, lai arī ar mazāku pieauguma tendenci, turpina palielināties. Lauksaimniecības zemes vidējais cenu pieaugums valstī no 2016. līdz 2018. gadam bija 8–12 % gadā, taču pēdējos gados tas ir samazinājies līdz 2–4 %. Cenas un  to dinamika atšķiras pa reģioniem – apvidos ar intensīvu lauksaimniecību un ar auglīgām, lauksaimniecībai tehnoloģiski piemērotām platībām zemes cenas ir ievērojami augstākas un turpina palielināties. Visstraujāk pēdējo četru gadu laikā cena ir pieaugsi Zemgalē – par 30 %, bet gan Kurzemē, gan Vidzemē, par 26 %. Aptuveni 95 % darījumos lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas ir no 2000-8000 eiro par hektāru. Mazāka vai lielāka cena uzskatāma par subjektīvi ietekmētu, neparādot objektīvo tirgus līmeni. Par apgrozāmiem līdzekļiem – jādomā laikus Arī pieprasījums pēc apgrozāmajiem līdzekļiem lauksaimniekiem ir pieaudzis, 2020. gadā ALTUM piešķīris aizdevumus par vairāk nekā deviņiem miljoniem eiro, kas ir par 39 % vairāk, salīdzinot ar 2019. gadu. Ilze Grundmane, ALTUM Kurzemes reģiona vadītāja: “Tuvojoties pavasara lauku darbiem, aktualizējas jautājums par apgrozāmo līdzekļu nepieciešamību, lai apsaimniekotu zemi un nosegtu sējas, audzēšanas un ražas apstrādes izmaksas, un aizdevumiem nekustamam īpašumam, piemēram, ražošanas telpām, noliktavu vai kalšu būvniecībai. Tāpat  ALTUM pieredze rāda, ka marta beigas ir beidzamais brīdis, kad lauku darbiem un tam nepieciešamiem resursiem jābūt saplānotiem.” Apgrozāmie līdzekļi lauksaimniekiem pavasarī nepieciešami gandrīz vienmēr, tāpēc pieteikumu skaits ir liels – lai tos visus varētu laikus apstrādāt, uz konsultāciju ieteicams doties savlaicīgi un iepriekš sagatavojoties, apzinot savas vajadzības un finansiālās iespējas. Aizdevumu apgrozāmiem līdzekļiem var saņemt  lauksaimnieki, zivsaimnieki, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kā arī augļu un dārzeņu ražotāju grupas. Savukārt finansējuma apmērs tiek noteikts, izvērtējot saimniecības lielumu, intensitāti un ražošanas darbības radītājus. Papildu informācijai: Sandra Eglīte ALTUM sabiedrisko attiecību speciāliste T: 26577810 sandra.eglite@altum.lv Par ALTUM Attīstības finanšu institūcija ALTUM ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas. 2017. gada jūnijā ALTUM saņēma starptautiskās kredītreitingu kompānijas Moody’s ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 valsts kapitālsabiedrībai, kas apliecina ALTUM stabilo finanšu situāciju. Savukārt 2017. gada 24. oktobrī ALTUM obligācijas tika iekļautas regulētajā tirgū - biržas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā. ALTUM saņēma Nasdaq Baltic Awards 2019 balvu nominācijā “Biržas gada notikums Latvijā”.  

25.03.2021