Jaunumi

Brocēnu novada pašvaldība izsludina BROCĒNU NOVADA PAŠVALDĪBAS LĪDZFINANSĒTO INICIATĪVAS PROJEKTU konkursa 2019.gada 2.kārtu

Brocēnu novada pašvaldības līdzfinansēto iniciatīvas projektu mērķis ir uzlabot dzīves vides kvalitāti Brocēnu novadā, veicināt novada iedzīvotāju iniciatīvu un atbildību par savu dzīves vidi, finansiāli atbalstīt reliģisko organizāciju, biedrību un nodibinājumu sabiedriska labuma aktivitātes, paredzot iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību sabiedriski nozīmīgu un inovatīvu projektu īstenošanā, kā arī veicināt  Brocēnu novada tēla popularizēšanu. ·      • 2.kārtas prioritāte - publiski pieejamu telpu un āra teritoriju iedzīvināšana ar sabiedriskām aktivitātēm un pasākumiem ·        • Projektu īstenošanas laiks - 12 mēneši ·        • Iesniedzējs - biedrība, nodibinājums, reliģiska organizācija ·    • Projekta īstenošanas vieta - Brocēnu novada administratīvā teritorija ·     • Pieejamais finansējums EUR 8224,64 (vienam projektam ne vairāk kā EUR 1000) ·   • Pieteikumu iesniegšanas termiņš: no 1. augusta līdz 2.septembrim (pasta zīmogs) vai 2. septembris plkst. 17:00 (iesniedzot personīgi) vai 2. septembris plkst. 23:59 (drošs elektroniskais paraksts) Brocēnu novada pašvaldības līdzfinansēto iniciatīvas projektu izstrādes, vērtēšanas un īstenošanas nolikums (.pdf); Iesniegums dalībai projektu konkursā (.docx); Pieteikuma veidlapa (.docx); Budžeta izmaksu veidlapa (.xls); Atskaites veidlapa (.docx); Kontaktpersona - Brocēnu novada pašvaldības projektu vadītāja Solvita Upmane e-pasts: sovita.upmane@broceni.lv mob. +371 63807306

05.08.2019

Brocēnu novada pašvaldība izsaka viedokli par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu

Brocēnu novada pašvaldība 01.08.2019. iesniegusi vairākās iestādēs iesniegumu par administratīvi teritoriālo reformu, lūdzot detalizēti pārvērtēt reformas samērību, mērķus, pamatojumu un konkrētus realizācijas risinājumus, ievērojot demokrātijas principus un normatīvo aktu prasības, kā arī amatpersonu un iedzīvotāju līdzdalības iespējas sava administratīvā novada pārvaldībā. Ar Iesnieguma saturu un adresātiem var iepazīties Brocēnu novada pašvaldības mājas lapā (skatīt zemāk) un augusta informatīvajā lapā "Brocēnu novadā". Pielikumā publicēta arī prezentācija, kura tika gatavota uz tikšanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci un pārstāvjiem (24. jūlijā).   Augsti godātam Latvijas valsts prezidentamE.Levita kungamPils laukums 3, Rīga, LV-1900Augsti godātam Ministru prezidentamA.K.Kariņa kungamBrīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520Augsti godātam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministramJ.Pūces kungamPeldu iela 25, Rīga, LV-1494Augsti godātam TiesībsargamJ.Jansona kungamBaznīcas iela 25, Rīga, LV-1010Augsti godātam Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdimG.Kaminska kungamMazā Pils iela 1, Rīga, LV-1050 IESNIEGUMS Par administratīvi teritoriālo reformu Latvijas Republikas Saeima 21.03.2019. nolēmusi turpināt 1998. gadā iesākto administratīvi teritoriālo reformu (turpmāk – ATR) un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. 1998. gadā uzsāktā administratīvi teritoriālā reforma tika īstenota, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kurš zaudējis spēku 31.12.2008. 21.03.2019. Saeimas paziņojumā norādīts, ka Ministru kabinets pēc konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu sagatavošanas un konsultācijām ar pašvaldībām saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu izstrādā un līdz 01.12.2019. iesniedz Saeimai, atbilstoši Saeimas lēmumā norādītajiem punktiem, sagatavotu likumprojektu. Arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs intervijās vairākkārt ir norādījis, ka, veicot ATR, tiks ņemts vērā ATR skarto novadu iedzīvotāju viedoklis un attieksme pret gaidāmo reformu. Saeima 22.02.1996. pieņēma likumu “Par 1985. gada 15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu”, ar kuru apstiprināta un pieņemta 1985. gada 15. oktobrī Strasbūrā parakstītā Eiropas vietējo pašvaldību harta (turpmāk – Harta), kuras preambulā noteikts, ka “Eiropas Padomes dalībvalstis, kas parakstījušas šo Hartu, [..] uzskatot, ka pilsoņu tiesības piedalīties valsts lietu pārvaldīšanā pieder pie demokrātijas principiem, kas kopīgi visām Eiropas Padomes dalībvalstīm; [..]”. Hartas 5. pantā noteikts, ka “Vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.” Savukārt Latvijas Republikas Satversmes 101. pants nosaka, ka “ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā [..]”. Latvijas Republikas Satversmes 101. pants nostiprina ne vien personas pamattiesības vēlēt pašvaldību un no tām izrietošās tiesības piedalīties publisko lietu pārvaldīšanā ar vēlētu pašvaldību palīdzību, bet arī pašvaldības kā vēlētas pašpārvaldes institūcijas statusu kopumā[1]. Šajā pantā ietverto tiesību piedalīties pašvaldību darbībā īstenošanas veidi nedrīkst būt formāli. To īstenošanai jābūt efektīvai, jo tikai efektīva piedalīšanās atbilst tautvaldības principam. Līdz ar to tas noteic ne tikai valsts pienākumu garantēt pilsonim tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet arī pienākumu radīt priekšnoteikumus tam, lai pilsonis varētu piedalīties valsts un pašvaldību darbībā[2]. No iepriekšminētā izriet, ka ievērojot demokrātijas pamatprincipus, ir nepieciešams noskaidrot iedzīvotāju viedokli dažādos jautājumos, kas tieši un netieši skar iedzīvotāju intereses, un aktīva iedzīvotāju līdzdalība nodrošina valsts un pašvaldību darbības uzraudzību, un ir garantija, ka lēmumi tiks pieņemti sabiedrības interesēs. Pamatojoties uz normatīvos aktos nostiprinātiem demokrātijas principiem, Satversmē nostiprinātajām iedzīvotāju tiesībām piedalīties valsts un pašvaldību darbībā un likuma “Par pašvaldībām” 12. pantu, kas nosaka, ka pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē vai arī ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu, kā arī paļaujoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) ministra pausto ieinteresētību iedzīvotāju viedoklī, Brocēnu novada pašvaldības dome 27.06.2019. pieņēma lēmumu rīkot Brocēnu novada iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot novada iedzīvotāju viedokli par iespējamo Brocēnu novada administratīvās teritorijas pievienošanu Saldus novada administratīvajai teritorijai. Aptauja norisinājās no 01.07.2019. līdz 19.07.2019. un tajā piedalījās 38.4% no Brocēnu novada balsstiesīgajām personām. Rezultāts ir pārliecinošs - ”pret” Brocēnu novada administratīvās teritorijas pievienošanu Saldus novada administratīvajai teritorijai ir nobalsojuši 98,9% jeb 1777 respondentu[3]. Brocēnu novada pašvaldība uzskata, ka ATR kontekstā visbūtiskāk ir izvērtēt un ņemt vērā vietējo iedzīvotāju intereses, aptaujā noskaidroto viedokli. Nosakot Brocēnu novada pievienošanu novadam, kurā ir citas galvenās prioritātes un nostādnes, būtiski tiks kavēta Brocēnu novada turpmākā izaugsme un tiks apdraudēta tik nozīmīgā piederības sajūta “savam” novadam, kas pēdējo gadu laikā pozitīvi attīstās.  Brocēnu novada pašvaldība katru gadu veido uz attīstību vērstu budžetu un iegulda finanšu līdzekļus novada attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu būvniecībā un atjaunošanā, nepārtraukti veic ieguldījumus novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, pilnībā veicot pašvaldības funkcijas un nodrošinot kvalitatīvus pašvaldības pakalpojumus, kas atbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma prasībām. Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7.pantam, Brocēnu novads likumīgi var pastāvēt kā atsevišķa administratīvā vienība arī turpmāk. Formāla pieeja ATR realizācijā rada pamatotus draudus iedzīvotāju dzīves kvalitātes pazemināšanai, īpaši lauku teritorijās, jo nav saprotama ATR plānotā pakalpojumu pieejamība, infrastruktūras attīstība, darbavietu daudzums, izglītības iespējas un citi faktori. ATR ietvertie mērķi ir vispārīgi un nav balstīti ilgtspējīgā attīstībā, detalizējot sasniedzamos rezultātus. Nav izvērtēta iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas ietekme uz lauku teritoriju attīstību pēc to pievienošanas pilsētām, kā arī nav informācijas par pieejamo pakalpojumu klāsta un pakalpojumu kvalitātes izmaiņām. Brocēnu novada pašvaldība ir iepazinusies ar uzņēmuma The Economist Intelligence Unit  2019. gada sākumā publiskoto pētījumu par 2018. gada demokrātijas indeksu. Latvija ar vērtējumu 7,38 tajā ievietota “nepilnīgo demokrātiju” valstu saimē, līdztekus ar nedaudz augstāk novērtētajām Lietuvu (indekss 7,50) un Igauniju (7,97). Lai arī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas demokrātijas indekss ir nedaudz pieaudzis, tomēr iedzīvotāju politiskā līdzdalība –  viens no pieciem indeksa komponentiem – ir novērtēta ar ļoti zemu atzīmi 5,56.[4] Pamatojumu iepriekšminētajam indeksam Brocēnu novada pašvaldība neapšauba, ko apstiprina bezspēcības sajūta piedalīties ATR plānošanā. Šādu sajūtu pastiprinājusi 24.07.2019. notikusī tikšanās starp VARAM ministru J.Pūci, Saldus novada un Brocēnu novada pašvaldību amatpersonām, lai pārrunātu ATR pamatojumu un mērķus. Nav pieņemama tik nievājoša attieksme pret ārpus galvaspilsētas teritorijām, novada attīstību, vajadzībām, kā arī vispārīgu datu izmantošana, dažādu detalizētu izvērtējumu neesamība. Diemžēl, ne minētās tikšanās laikā, ne arī publiskajā telpā, nav izskanējusi informācija, kas pamatotu iedzīvotāju ieguvumus un plānoto finanšu līdzekļu ietaupījumu, īstenojot ATR. ATR kritēriji ir pieejami tikai publiskajā telpā – mediju lapās, taču nav oficiāli paziņoti, nav arī sabiedrībā apspriesti, izsniegti un saskaņoti ar iesaistītajām pusēm. Tik strauja, nepamatota reformas virzīšana vairo nihilismu, kas nav samērojams ar demokrātijas principiem Latvijas Republikā, kā arī rodas kārtējais emigrācijas paaugstinājuma risks. Brocēnu novada pašvaldība neapšauba ATR nepieciešamību, tomēr pieņemt pašreiz izstrādāto reformas modeli nav iespējams, jo iztrūkst daudz būtiskas informācijas par tās pamatotību un realizāciju, nav pieejami ATR alternatīvie scenāriji, definētu plānoto izmaiņu seku prognozes, plānoto ATR posmu un laika grafiks, pārejas perioda posms. Nepieciešams izvērtēt katra reģiona izaugsmes kapacitāti, iedzīvotāju skaitu, ražošanas un citu tautsaimniecības jomu attīstības perspektīvas. ATR pamatojošajos aprēķinos tiek izmantoti rādītāji no dažādiem periodiem, neskatoties uz to, ka VARAM ir pieejami aktuālie novadus raksturojošie rādītāji. Brocēnu novada pašvaldība vērš uzmanību uz apstākli, ka ATR paskaidrojošajā daļā nav ziņu, kas apstiprinātu, ka vismaz pēdējos 20 gados teritoriāli nemainīgos novados (piemēram, Ventspils un Gulbenes novads) ir būtiski augstāki ekonomiskās attīstības rādītāji, nekā tas ir teritoriāli mazākos novados. Turklāt, ATR iezīmētās teritorijas atgādina Latvijas PSR veidoto rajonu apmērus un nav ņemts vērā katra reģiona attīstības īpatnības katrā no reģioniem un novadiem. Pēdējo 20-25 gadu laikā ir mainījusies gan ražošanas, gan lauksaimniecības industrijas. Sabiedrībā ir audzis pieprasījums pēc cita veida pakalpojumiem – attiecīgi, daudzi kādreizējie rūpnieciskie attīstības centri šodienas sabiedrībā nav nepieciešami. Mākslīga šo centru pasludināšana par reģiona attīstības centriem nenovirzīs uz tiem šodienas ekonomikai būtisko pakalpojumu sniedzējus un preču ražotājus. Dažus no Brocēnu novada pašvaldības apsvērumiem, kādēļ nav pieņemams ATR modelis pašreizējā redakcijā, uzskatāmi var aplūkot pielikumā – prezentācijas materiālā[5].  Pamatojoties uz augstākminēto, Brocēnu novada pašvaldība lūdz detalizēti pārvērtēt administratīvi teritoriālās reformas samērību, mērķus, pamatojumu un konkrētus realizācijas risinājumus, ievērojot demokrātijas principus un normatīvo aktu prasības, kā arī amatpersonu un iedzīvotāju līdzdalības iespējas sava administratīvā novada pārvaldībā. Brocēnu novada pašvaldība sniedz priekšlikumu: ATR realizēt pa kārtām, sākotnēji apvienojot pašvaldības, kuras neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7.pantam un, izvērtējot pirmās kārtas rezultātus, lemt par tālāku ATR gaitu. [1] Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 8. punkts [2] Satversmes tiesas 2013. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2012-24-03 13. punkts [3] Skatīt Brocēnu novada teritoriālās reformas aptaujas organizēšanas komisijas protokolu un rezultātu protokolu pielikumā [4] https://ir.lv/2019/01/14/vai-pasvaldibu-reforma-veicinas-demokratiju/ [5]  Prezentācija (.ppt)

05.08.2019

Brocēnu teātris spoguļojas XIV Latvijas amatierteātru salidojumā Alūksnē

No 19.-21.jūlijam Alūksnē notiku amatierteātru Dziesmu svētki  jeb XIV Latvijas amatierteātru salidojums Alūksnē. Šādi salidojumi notiek reizi piecos gados un tie ir paši nozīmīgākie amatierteātru svētki. Brocēnu teātris šados svētkos piedalījās jau 4.reizi, pēdējās divas reizes jau vairs ne tikai kā salidojuma dalībnieki vien, bet arī ar tiesībām izrādīt savu izrādi. Šoreiz festivāla ietvaros Brocēnu teātris izrādīja Ādolfa Alunāna joku lugu “Seši mazi bundzenieki”. Izrāde tika izrādīta jaunlaicenes estrāde, pulcējot kuplu skatītāju loku un saņemot sirsnīgas ovācijas un atzinīgus vārdus no izrādes skatītājiem.                 Patīkams bija arī kāds atgadījums gājiena laikā. Tātad – ejam teatralizētajā gājienā. Alūksnieši bija parūpējušies, lai gājiena dalībniekiem nebūtu skumji un tāpēc vairākās vietās, ielas malā, gājiena dalībniekus sagaidīja dažādi kolektīvi ar saviem priekšnesumiem. Tā kādas ielas malā skaisti dzied folkloras kopa, uz vienu brīdi, folkloras kopa pārtrauc savu dziedāšanu, sāk sačukstēties un pēkšņi atskan : “Hei, Brocēni, sveiciens Brocēniem, mēs te no Jaunlaicenes.” Bijām patiesi priecīgi, ka mūsu izrādes skatītāji, pamanīja mūs lielā, gandrīz 2000 cilvēku gājiena dalībnieku vidu. Šis mazais uzsauciens sildīja teātra dalībnieku sirdis, sajūta bija tāda, it kā mēs būtu satikuši senus, mīļus draugus, tas nekas, ka tikai rīta pusē iepazītus.                 Tagad, līdz nākošajam salidojumam pēc pieciem gadiem, mūsu sirdis sildīs patīkamās atmiņas, gan par festivāla pasākumiem, gan par kopā būšanu, gan par senu draugu satikšanu, gan teatrālo sadziedāšanos nakts vidū, kas tika uzņemta ar ovācijām. Iespaidu un jauku atmiņu būs ilgam, ilgam laikam. Un par to, ka mums bija iespēja tur būt, spoguļoties, parādīt sevi, paskatīties citus un izbaudīt katru salidojuma mirkli, Brocēnu teātris saka lielu paldies Brocēnu novada kultūras un izglītības centra sirsnīgajiem darbiniekiem un Brocēnu novada pašvaldībai! PALDIES!

01.08.2019

Erasmus+ KA2 stratēģiskās partnerības projekta “Slowing down A new face of European education” pedagogu pilnveides kursi Blīdenes pamatskolā

Jūlija mēnesis Blīdenes pamatskolā iesākās ar Erasmus + projekta pedagogu uzņemšanu skolā, lai četru dienu garumā kopīgi mācītos, apgūtu dažādas mācīšanas un mācīšanās metodes. “Slowing down A new face of European education” projektā ir sešas dalībvalstis no Polijas, Turcijas, Grieķijas, Itālijas, Portugāles un Latvijas. Tieši mūsu skola tika izvēlēta kā vieta, kur visu valstu pedagogiem rīkot kursus, profesionālo zināšanu papildināšanai. Visu ārvalstu delegācijas iepazinās ar Blīdenes pamatskolas darbības principiem. Bija ļoti patīkami pārsteigti par skolas un pagasta sakopto vidi, slavēja pašvaldību par atbalstu savām mācību iestādēm. Četru darba dienu laikā delegāciju pārstāvjiem bija iespēja klausīties Blīdenes pamatskolas pedagogu labās prakses piemēros, kā arī gūt jaunas zināšanas pie vieslektoriem V. Meldera, Z. Veinbergas un R. Dirvēnas.  Ārvalstu pedagogi ne vien izglītojās, bet arī apskatīja mūsu novada ievērojamākās vietas, apguva latvju tautas deju pamatsoļus ar kapelas “Pēterpogas” palīdzību, veidoja ādas rokassprādzes ar Z. Zaļenko palīdzību un guva ieskatu bišsaimniecībā ar A. Vainovskas atbalstu. Visu valstu pārstāvji atzina, ka šī nedēļa bija darba un jaunu notikumu piesātināta. Ikviens bagātināja savu pieredzi, guva jaunas zināšanas, jaunus iespaidus.

01.08.2019

Muzikālie vakari kopā ar Lauri Valteru, Māri Vitkus un Iru Krauju

             “Mūzika dzimst – trīs reizes: pirmo komponistā, otrreiz – atskaņotājā, trešo reizi – klausītāju sirdīs.” / D. Kabaļevskis/ Pēc pirmajiem diviem šīs vasaras muzikālajiem vakariem droši varam teikt, ka mūzika dzimst arī Brocēnos. Šogad mūs priecē ar dziesmām un atmiņu stāstiem mākslinieki, kuri Brocēnus sauc arī par savām mājām. Pirmajā muzikālajā vakarā, kas notika 10. jūlijā, ar atmiņu stāstiem par bērnību un skolas gadiem Remtes pagastā un, protams, latviskām dziesmām priecēja dziedātāja Ira Krauja.  Mūzikai piemīt liels spēks. Tā mūs var nomierināt, saviļņot un pacilāt, tajā mēs varam izpaust savus priekus un bēdas. Mēs izvēlamies sev tīkamu mūziku, klausāmies māksliniekus, kuru mūzikā saklausām, ko sev līdzīgu un tuvu sirdij. 24. jūlijā vakarā kopā sanāca tie, kuriem tuva ir Laura Valtera mūzika. Katram komponistam ir savs stāstījums par izjūtām, priekiem un pārdzīvojumiem, ko viņi pauž dzejā un dziesmās. Lauris starp dziesmām ievija savu dzeju, neiztika bez humora, smieklīgiem bērnības piedzīvojumiem un atmiņām par Brocēniem. Labvēlīgie laikapstākļi muzikālajiem vakariem piešķir īpašu burvību. Arī šoreiz saule mūs lutināja ar savu siltumu, vējš mūs glāstīja un ļāva baudīt harmonisku vakaru. Paldies Laurim un Mārim, Irai par sirsnīgiem vakara koncertiem! Ar nepacietību gaidām 7. augustu, kur mūs kopā pulcēs muzikālais aktieris Mārtiņš Eglinskis un 21. augustu, kad uzstāsies Ingemārs Harmsens un Raimonds Patmalnieks.  Projektu “Muzikālie vakari Brocēnos”  atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Kurzemes plānošanas reģiona kultūras programma. Informāciju sagatavoja Kristīne Medne, Brocēnu novada kultūras un izglītības centra vadītājas vietniece

30.07.2019