Jaunumi

Daudzdzīvokļu namos, kur izmanto dabasgāzi, jābūt nodrošinātai dabīgai ventilācijai

Šā gada 1.janvārī stājās spēkā Ugunsdrošības noteikumu prasība, kas aizliedz daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves.   Kāpēc šāda prasība iekļauta Ugunsdrošības noteikumos? Minētā prasība Ugunsdrošības noteikumos iekļauta pēc gāzes ekspertu un skursteņslaucītāju atzinuma, jo, piemēram, pievienojot tvaika nosūcēju vienīgajam dabīgās ventilācijas kanālam, tiek traucēta paredzētā gaisa apmaiņa virtuvē, kas objektos, kuros tiek izmantota dabasgāze, var radīt spādzienbīstamu gāzes koncentrāciju.   Kādēļ prasība attiecināma uz namiem, kur izmanto dabasgāzi? Dabasgāze ir vieglāka par gaisu un tā koncentrējas telpas augšējā daļā, tādēļ arī  dabīgās ventilācijas sistēma ierīkota, lai dabasgāzes noplūdes gadījumā telpa tiktu izvedināta caur dabīgās ventilācijas kanālu, kura ievads atrodas telpas augšējā daļā pie griestiem. Tas nereti ir vienīgais ventilācijas kanāls, līdz ar to nosprostot ventilāciju ar tvaika nosūcēju nedrīkst. Kā tiks pārbaudīts, vai prasība tiek ievērota? Ugunsdrošības prasību mērķis nav iedzīvotāju sodīšana, bet gan drošas vides veidošana un uzturēšana. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nepārbaudīs katru mājokli un pārbaudes, galvenokārt, tiks veiktas tajos mājokļos, par kuriem tiks saņemti iesniegumi vai sūdzības vai būs notikuši ugunsgrēki. Iespēju robežās notiks dzīvojamā sektora apsekošana par ugunsdrošības prasību ievērošanu mājokļos un koplietošanas telpās. Dzīvojamā sektora pārbaudes nebūs nekas jauns, jo tās notiek katru gadu un notiks arī turpmāk.   Ko darīt, ja tvaika nosūcējs noslēdz vienīgo dabīgās ventilācijas kanālu? Obligāti veicamā darbība – atvienot tvaika nosūcēju no dabiskās ventilācijas kanāla. Atgādinām, ka dabīgā ventilācija ir būves pamatkonstrukcija un jebkura iejaukšanās, piemēram, bez saskaņojuma pārbūvējot dabīgo ventilāciju un pievienojot tvaiku nosūcēju, nekad nav bijusi pieļaujama un uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.   Kādi ir iespējamie problēmas risinājumi? 1.       Noskaidrot, kāds ir tvaika nosūcēju modelis, proti, vai tajā var ielikt speciālos filtrus (piemēram, ogles filtrs smaržu noņemšanai un dūmu filtrs dažādu citu izgarojumu attīrīšanai) kas nodrošina tvaiku attīrīšanu recirkulācijas režīmā, vai nomainīt esošo tvaika nosūcēju ar tādu, kas var strādāt recirkulācijas režīmā. Vienlaicīgi norādām, kā šādi filtri ir regulāri jākopj un nepieciešamības gadījumā jāmaina, mainīšanas biežums ir atkarīgs no ēdiena gatavošanas biežuma un tvaiku (taukvielu) intensitātes daudzuma (kontrole reizi pusgadā). 2.       Jaunā ventilācijas kanāla izbūve visai dzīvojamai mājai. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka: §  būvdarbiem ir jāsaņem kopīpašnieku piekrišana, §  jāiesaista sertificēts ventilācijas sistēmu speciālists, sertificēts būvkonstruktors un sertificēts arhitekts, §  jāveic ēkas tehniskā apsekošana, §  ja ēka ir kvalificējama kā būves trešā grupa (piemēram, ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, vai, kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs), tad būvprojektam būs jāveic būvekspertīze. 3.       Individuālais risinājums dabīgās ventilācijas izbūvei konkrētajā dzīvoklī. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka: §  visas izmaksas gulstas uz konkrētā dzīvokļa īpašnieku, §  būvdarbiem ir jāsaņem kopīpašnieku piekrišana, §  jāiesaista sertificēts ventilācijas sistēmu speciālists, sertificēts būvkonstruktors un sertificēts arhitekts, §  jāveic ēkas tehniskā apsekošana, §  ja ēka ir kvalificējama kā būves trešā grupa (piemēram, ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, vai, kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs), tad būvprojektam būs jāveic būvekspertīze.   Atgādinām, ka atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 80.punkta prasībām dabīgās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi 5 gados, savukārt, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi 3 gados. Dabīgās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra speciālists, kurš var apliecināt, ka ir tiesīgs to darīt.   VUGD aicina neatlikt rūpes par savu un tuvinieku drošību, bet gādāt, lai mājoklis būtu drošs! Ja jums ir radušies jautājumi par ugunsdrošību mājoklī, vaicājiet VUGD amatpersonām – rakstiet, zvaniet vai nāciet uz jums tuvāko daļu vai posteni!       Plašākai informācijai: Inta Palkavniece VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa Tel. 67075871, 27098250 inta.palkavniece@vugd.gov.lv          

09.01.2019

VUGD aptauja liecina – iedzīvotājiem aktīvāk jārūpējas par ugunsdrošību mājokļos

Aizvadītajā gadā no 10.augusta līdz 3.decembrim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas no teritoriālajām struktūrvienībām visā Latvijā veica vairāk nekā 10 400 mājokļu īpašnieku (lietotāju) aptauju un konsultācijas par ugunsdrošību. Kopumā četru mēnešu laikā konsultēti vairāk nekā 860 iedzīvotāji Rīgā un pierīgas teritorijā, 740 Zemgalē, 1705 Kurzemē, 3020 Vidzemē un 4100 mājokļu īpašnieku Latgalē. VUGD amatpersonas ieinteresētos iedzīvotājus konsultēja par ugunsdrošības prasībām, kas jāievēro privātmāju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iemītniekiem, lai novērstu ugunsgrēkus vai mazinātu to sekas, kā arī veica aptauju, lai gūtu ieskatu mājokļu ugunsdrošībā kopumā. Pozitīvi vērtējami aptaujas rezultāti, kas liecina, ka no 10 400 aptaujātajiem iedzīvotājiem 89% zina, kur zvanīt ugunsgrēka gadījumā, 76% aptaujāto ir veikuši sodrēju tīrīšanu no apkures ierīces un dūmvada. 96% aptaujāto ir sakopuši teritoriju ap dzīvojamo ēkām, bet 80% iedzīvotāju atklāja, ka pārzina, kur atrodas tuvākās ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas. Diemžēl aptaujas rezultāti liecina par tendenci, ka ugunsdrošības pasākumi, kuru īstenošanā jāiegulda finanšu līdzekļi, lielākoties nav īstenoti – elektroinstalācijas pārbaudes nav veiktas 71% aptaujāto iedzīvotāju mājokļos, bet dūmu detektoru nav uzstādīts 83% aptaujāto iedzīvotāju mājokļos. VUGD konsultācijas veiktas, lai sekmētu ugunsdrošības uzlabošanos valstī, informējot un atgādinot, ka mājokļos būtiskākos pasākumus ugunsnelaimju nepieļaušanai vai to seku mazināšanai ir jāveic un var veikt paši iedzīvotāji. Piemēram, uzstādīt mājokļos dūmu detektorus, kas ar skaņas signālu brīdinās par mājās izveidojušos sadūmojumu. No 2020.gada janvāra katrā mājoklī ir jābūt uzstādītam dūmu detektoram un tā izmaksas ir salīdzinoši nelielas – vienkāršākos modeļus var iegādāties par aptuveni pieciem eiro. VUGD aicina neatlikt rūpes par savu un tuvinieku drošību, bet gādāt, lai mājoklis būtu drošs! Ja jums ir radušies jautājumi par ugunsdrošību mājoklī, vaicājiet VUGD amatpersonām – rakstiet, zvaniet vai nāciet uz jums tuvāko daļu vai posteni!

03.01.2019

E-adreses risinājuma ieviešana

2019. gada sākums Latvijas e-pārvaldei ir sācies ar lielu soli drošas un mūsdienīgas valsts un sabiedrības saziņas veidošanā – e-adreses risinājuma ieviešanu. E-adrese risinās vairākus būtiskus jautājumus, piemēram, to, ka vairāk nekā 70 tūkst. Latvijas iedzīvotāju nav fizisku pastkastīšu, un cilvēkiem bieži vien atšķiras deklarētā un reālā dzīvesvieta, kā arī to, ka liels skaits Latvijas valstspiederīgo ilgstoši uzturas ārvalstīs. Savukārt valsts iestādēm e-adrese kļūs par vienotu saziņas platformu un atvieglos ikdienu. No šī gada ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam ir iespēja portālā Latvija.lv izveidot savu elektronisko adresi, darot valstij zināmu, ka turpmāk viņš ar valsts pārvaldes iestādēm vēlas sazināties tikai elektroniski. Iedzīvotājiem e-adrese būs brīvprātīga, bet  no 2020. gada 1. janvāra e-adreses lietošana uzņēmējiem būs obligāta. E-adreses galvenie vēstījumi: ·         Droša saziņa starp cilvēku un valsti vienuviet! ·         Elektroniskā vēstule, kas aizstāj ierakstītu vēstuli - garantēta piegāde un datu drošība ·         Vienota saziņas platforma valsts iestādēm Jautājumi un atbilde par e-adresi   A)      Par e-adresi   Kas ir e-adrese? E-adrese ir rīks, kas ļaus droši sazināties iedzīvotājiem/uzņēmumiem ar valsts un pašvaldību iestādēm (x iestādi). Ja aktivizēsiet savu e-adresi, jūs turpmāk vienuviet saņemsiet visu valsts un pašvaldības iestāžu sūtītās ziņas un dokumentus. Nebūs vairs jāiet uz pastu pēc ierakstītas vēstules vai jāsatraucas par pazaudētiem sūtījumiem. Saņemot ziņas elektroniski, ar interneta starpniecību varēsiet sarakstei piekļūt no jebkuras vietas pasaulē.   Kādas sekas ir vēstulei e-adresē? E-adrese aizstāj ierakstītu vēstuli. Saskaņā ar Paziņošanas likumu, dokuments, kas nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.   B)      Par tehniskām lietām (kā pieslēgt, sākt lietot)   Kā var sākt lietot e-adresi (kā IZVEIDOT)? Lai sāktu lietot (izveidotu) e-adresi, cilvēkam ir jāpiesakās tās izveidei, izmantojot tam paredzētu speciālu formu “E-adreses pieteikuma forma” portālā Latvija.lv. Kad ekrānā parādīsies vienotās pieteikšanās logs, būs nepieciešams apliecināt savu identitāti ar vienu no šiem līdzekļiem: eID karti vai eParaksts mobile. Tālāk jāseko dažiem vienkāršiem soļiem, kuri tiks aprakstīti uz ekrāna un e-adrese būs izveidota.   Kā es varu piekļūt e-adreses pastkastītei? Iedzīvotāji un uzņēmēji var piekļūt savai e-adreses pastkastītei portālā Latvija.lv, spiežot uz "Mana darba vieta". Lai apliecinātu savu identitāti, cilvēkam būs jāizmanto eID karte vai eParaksts Mobile (mobilā tālruņa lietotne, kas atļaus identificēties bez eID kartes, bet tikpat droši).    Vai varu e-adresei piekļūt arī ar savas bankas autentifikāciju? Ar bankas identifikāciju e-adresei nevar piekļūt, jo pagaidām neviena banka nav izgājusi likumā noteikto drošības sertifikāciju. Taču tikpat ērti, kā ar bankas identifikāciju (izmantojot savu viedtālruni), jūs varat pieslēgties e-adresei izmantojot eParaksts mobile. Tā ir bezmaksas lietotne, kura brīvi pieejama katram. Savukārt, lai sāktu izmantot eParaksts mobile, apmeklējiet vietni www.eparaksts.lv un piesakieties šī pakalpojuma lietošanai. eParaksts mobile ir rīks, kurš, tāpat, kā eID ir valsts uzturēts un atbilst augstākajām drošības prasībām.   Vai varu piekļūt e-adresei arī no sava mobilā tālruņa? Jā, un šis ir tas gadījums, kad noteikti nepieciešams eParaksts mobile. Karšu lasītāju pie tālruņa pieslēgt nevarēs, tāpēc šajā gadījumā eID kartes izmantošana nebūs iespējama. Savā tālrunī atvērsiet portālu Latvija.lv, bet identifikācijai izvēlēsieties eParaksts mobile, kas ļaus apstiprināt jūsu identitāti izmantojot eParaksts mobile lietotni tajā pašā viedtālrunī. Par pieslēgšanos eParaksts mobile varat uzzināt www.eparaksts.lv   C)      Par tehniskām lietām (pakalpojuma lietošana ikdienā)   Kā es uzzināšu, ka pienācis pasts e-adresē? Pēc e-adreses aktivizēšanas jums tiks piedāvāts norādīt Jūsu privāto e-pasta adresi, uz kuru vēlaties saņemt paziņojumu par jauna ziņojuma saņemšanu. Kad to būsiet norādījis, par jaunām vēstulēm e-adrese katrreiz nosūtīs paziņojumu uz jūsu e-pastu.   E-adreses lietotāja informēšanas par jaunas vēstules saņemšanu e-adresē būs pavisam vienkārša – jūs savā e-pastā saņemsiet ziņojumu no Latvija.lv, ka portālā uz e-adresi ir pienākusi jauna vēstule.   Kurš sniedz un ir atbildīgs par šā e-risinājuma izstrādi / funkcionalitāti? E-adrešu informācijas sistēmas pārzinis ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA). Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbild par e-adreses ieviešanas juridiskajiem jautājumiem: izstrādā un virza Ministru kabineta noteikumus, kā arī izstrādā normatīvo regulējumu. Par ziņojumu sūtīšanu un saņemšanu e-adresē ir atbildīga katra konkrētā iestāde. Cik ilgi vēstules tiks uzglabātas manā a-adreses kontā? Visi dokumenti tiks uzglabāti 5 gadus.   D)      Pienākumi un  iespējas   Vai e-adrese ir obligāta? Kāpēc? Kādas ir sankcijas, ja tie, kam tas ir paredzēts, tomēr to neizmanto? Iedzīvotājiem e-adreses lietošana ir brīvprātīga. E-adresi var aktivizēt jebkurā laikā portālā Latvija.lv. pastāv iespēja jebkurā laikā e-adresi  deaktivizēt un tad atkal saņemt iestāžu vēstules uz savu deklarēto adresi. Iedzīvotāji (tai skaitā, fiziskās personas, kuras reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistros), e-adresi var lietot brīvprātīgi jau kopš 2018. gada 1. jūnija. Savukārt fiziskām personām, kuras ir arī rezerves karavīri, e-adrese jālieto obligāti. Uzņēmēji e-adresi var sākt lietot brīvprātīgi no brīža, kad tā pieejama, taču no 2020.gada sākuma, e-adreses lietošana uzņēmējiem būs obligāta. Turklāt no brīža, kad uzņēmējs e-adresi aktivizēs, to atslēgt vairs nevarēs. Juridiskās privātpersonas (komersanti) e-adresi brīvprātīgi varēs sākt izmantot sākot no 2019. gada sākuma, bet no 2020. gada e-adreses lietošana tiem būs obligāta. Sankcijas par e-adreses neizmantošanu nav noteiktas. Vienlaikus atgādinām, ka e-adreses lietošana ir pašu interesēs. Ja e-adrese ir aktivizēta, bet netiek izmantota, jūs varat nesaņemt jums būtisku un svarīgu informāciju. Pēc 2018. gada 15. oktobra e-adrese obligāti jāizmanto valsts un pašvaldību iestādēm, plānošanas reģioniem, valsts augstskolām un zinātniskiem institūtiem, publiskiem nodibinājumiem, prokuratūrai un privātpersonām, kam deleģēts valsts pārvaldes uzdevums. No 2020. gada e-adresi lietos tiesas, zvērināti tiesu izpildītāji un maksātnespējas administratori. Kam cilvēks var sūtīt vēstules no savas e-adreses? Katrs iedzīvotājs vai uzņēmējs no savas e-adreses varēs sūtīt vēstules valsts un pašvaldību iestādēm. Nevarēs sūtīt citiem iedzīvotājiem vai uzņēmējiem.   Ar kurām konkrēti valsts un pašvaldību iestādēm varēs sazināties caur e-adresi? Vai varēs sazināties ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem? Ar visām iestādēm, kas ir iekļautas Uzņēmumu reģistra mājas lapā pieejamajā Publisko personu un iestāžu sarakstā: https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/publiska-persona-vai-iestade/. Tās ir gan ministrijas un valsts iestādes, gan pašvaldības un pašvaldību iestādes, kā arī pašvaldību kapitālsabiedrības, piemēram, komunālie dienesti un skolas. Ja persona (iedzīvotājs vai uzņēmējs) būs izveidojusi e-adresi portālā Latvija.lv, iestādes, sūtot vēstuli personai, portālā, meklējot pēc personas koda vai uzņēmuma reģistrācijas numura, uzzinās, ka personai ir a-adrese, un šajā gadījumā vēstuli sūtīs uz e-adresi nevis uz deklarēto adresi.   E)      Par naudu un atbildību   Cik e-adreses projekts izmaksā no nodokļu maksātāju kabatām? E-adreses īstenošanas izmaksu avots ir ES struktūrfondu, precīzāk – Eiropas Reģionālā attīstības fonda, nauda, bet valsts budžets segs nepieciešamās uzturēšanas izmaksas - sākot no 2019. gada summa būs 255 221 eiro gadā. Saskaņā ar aprēķiniem valsts varētu ietaupīt aptuveni 1,4 miljonus eiro gadā, ja 90% dokumentu aprites valstī būtu elektroniska. Cik šī e-risinājuma izstrāde izmaksāja un kas finansēja? Lai nodrošinātu iespējami racionālu līdzekļu izlietojumu, e-adrese ir ieviesta uz jau esošu risinājumu bāzes portālā Latvija.lv. Kopējās e-adreses centralizēto risinājumu izstrādes un ieviešanas izmaksas, ietverot risinājuma izstrādi, datu sniedzēju reģistru pielāgošanu, papildus infrastruktūru e-adreses lietotāju dokumentu glabāšanai tiek finansētas no Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Kāds labums no e-adreses projekta būs valstij un sabiedrībai? E-adrese ir ērtākais un izdevīgākais saziņas veids cilvēkiem ar valsti. E-adrese ļaus izvēlēties elektronisko kā primāro saziņas veidu ar iestādēm – oficiālā saziņa vairs nebūs piesaistīta fiziskai vietai – piekļuve jebkurā laikā un no jebkuras vietas pasaulē (arī ārvalstīs dzīvojošajiem). Savukārt valsts, saskaņā ar aprēķiniem, varētu ietaupīt aptuveni 1,4 miljonus eiro gadā, ja 90% dokumentu aprites valstī būtu elektroniska. E-adrese nodrošinās ātrāku, ērtāku un, kas būtiski, drošāku, kā arī efektīvāku saziņu un elektronisko dokumentu apriti starp valsts pārvaldi un privātpersonām.   F)      Par drošību   Kāpēc vēstules no valsts / pašvaldības iestādēm nevar saņemt uz privāto e-pastu? E-adreses risinājumu var pielīdzināt drošam internetbankas risinājumam – slēgtā vidē, vienotajā pakalpojumu portālā Latvija.lv, ikvienam e-adreses lietotājam būs pieejams personificēts konts, kas nodrošinās ziņojumu sūtīšanu, saņemšanu un glabāšanu. Arī bankas svarīgu informāciju nesūta uz e-pastu, bet uz internetbanku – drošu vidi, kas pasargāta no maldināšanas riskiem.   Vai e-adreses lietošana ir droša? E-adrese pielīdzināma drošam internetbankas risinājumam – slēgtā vidē portālā Latvija.lv ikvienam e-adreses lietotājam ir pieejams personificēts konts, kas nodrošina saziņu ar valsts pārvaldi – vēstuļu nosūtīšanu, saņemšanu un glabāšanu. E-adreses risinājums neparedz ziņojumu apriti ārpus e-adreses. Tas garantēs datu uzglabāšanas drošību un aizsardzību.   Vairāk informācija pieejama mana.latvija.lv/eadrese vai https://www.latvija.lv/lv/BUJEadrese

03.01.2019