Jaunumi

No 1. jūnija vairākas izglītības jomas aktivitātes varēs īstenot klātienē

Valsts pārbaudījumi un iestājpārbaudījumi pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē, bērnu un jauniešu nometnes, pieaugušo mācību process, interešu izglītības process, kā arī vēl vairākas sporta aktivitātes varēs noritēt klātienē no 2020. gada 1. jūnija. Par šādiem nosacījumiem 21.05.2020 lēma Ministru kabinets, pieņemot grozījumus 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosināja atvieglot Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas līdzšinējo regulējumu, lai pakāpeniski atgieztos pie pilnvērtīga izglītības procesa. Respektējot iepriekš noteiktos ierobežojumus, daudzas izglītības jomas aktivitātes varēja īstenot tikai daļēji. Lēmums nozīmē, ka arī augstākās izglītības pakāpē valsts pārbaudījumi varēs noritēt klātienē, ja tie nebūs iespējami attālināti. Klātienes formātu varēs izmantot arī profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem un iestājpārbaudījumiem. Sabiedrība gaidīja regulējumu attiecībā uz bērnu un jauniešu nometnēm, un 21.maija pieņemtie rīkojuma grozījumi paredz atļaut nometņu darbību no 1. jūnija. Tā kā nometnes mēdz būt ļoti dažādas – sākot no interešu izglītības un beidzot ar piedzīvojumu un sporta nometnēm, kā arī to formāti mēdz būt dažādi – dienas vai diennakts, – ir sagatavotas nometņu rīkošanas vadlīnijas, kuras tiks nodotas nometņu organizatoriem. Par interešu izglītības nometnēm papildu informāciju varēs saņemt Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamentā, par sporta nometnēm – IZM Sporta depatamentā. Attiecībā uz sportistiem 21.maija lēmums nozīmē, ka, neievērojot 2 m distanci, būs atļauti sporta treniņi (nodarbības) tādiem sportistiem, kuri ir Latvijas pieaugušo izlašu, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības dalībnieki, kā arī tādu komandu sporta spēļu augstāko līgu komandu dalībnieki, kuri veic no rakstveida līguma izrietošus sportista pienākumus. Tomēr tas nebūs attiecināms uz cīņu sporta veidu sportistiem. Lai gan valdība izšķīrās par Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas ierobežojumu mazināšanu, tomēr jāatceras, ka nosacījumi pulcēšanās, publisko vietu un pasākumu apmeklēšanai joprojām ir spēkā – ne vairāk kā 25 personu pasākumi, ievērojot 2 m distanci un stingrus higiēnas noteikumus. Visās sabiedrības darbības jomās pakāpeniski ir jāatgriežas pie ierastā dzīves ritma, bet izšķirošs būs individuālās atbildības faktors. Tas, cik rūpīgi katrs ievēros epidemioloģiskās drošības noteikumus, kā arī izglītības un sporta procesa organizatoru prasības, jau tuvākajā laikā parādīs, vai Latvijas sabiedrība spēj organizēti rīkoties, turpinot Covid-19 izraisītās slimības ierobežošanu.

22.05.2020

Gaiķu pamatskolas audzēkņi izcīnījuši 3. vietu valsts mērogā nominācijā “Visvairāk savāktais bateriju apjoms uz vienu skolas audzēkni”

No Kurzemes reģiona skolām izvestas 8,788 t izlietotu bateriju.  Kurzemes skolas izcīna 3 godalgas bateriju vākšanas konkursā Noslēgusies “Zaļā josta” organizētā izlietoto bateriju vākšanas konkursa “Tīrai Latvijai” 2019/2020. mācību gada sezona. Bateriju vākšanā iesaistījās 78 817 bērni no 315 izglītības iestādēm no visas Latvijas, pārstrādei nogādājot 30,531 tonnas izlietotu bateriju. Kurzemes reģionu konkursā pārstāvēja 62 izglītības iestādes, savācot 8,788 tonnas izlietotu bateriju. Godalgotas vietas bateriju vākšanā izcīna Liepājas Liedaga vidusskola, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola un Gaiķu pamatskola. Izlietoto bateriju vākšanas konkurss “Tīrai Latvijai” kļuvis par nozīmīgu ikgadēju vides projektu, kurā ar katru gadu iesaistās aizvien vairāk skolu. Šogad bateriju vākšanai pieteicās vairāk nekā par trešdaļu vairāk dalībnieku nekā pērn, kā rezultātā pārstrādei izdevies nogādāt par 44% jeb 9,4 tonnām bateriju vairāk nekā pagājušā mācību gadā. Šogad “Zaļā josta” bateriju vākšanai skolas apvieno jau 14. reizi. Kurzemes reģionu izlietoto bateriju vākšanā šogad pārstāvēja 62 izglītības iestādes, savācot 8 tonnas 788 kg bateriju. Tas ir 29% no kopējā savāktā bateriju apjoma valstī visa konkursa ietvaros, turklāt gandrīz divreiz vairāk, nekā pērn. Kurzemes reģiona mācību iestādes ik gadu izrāda lielu aktivitāti izlietoto bateriju vākšanā. Šogad skolēnu centība vainagojusies ar trim izcīnītām godalgām konkursā “Tīrai Latvijai”. Kurzemes reģionā aktīvākie bateriju vācēji mācās Liepājas Liedaga vidusskolā, kuras audzēkņi ne tikai savākuši visvairāk bateriju starp visām Kurzemes skolām, bet arī izcīnījuši 1. vietu valsts mērogā konkursā kopumā, savācot 1301 kg izlietotu bateriju. Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola, kas šajā mācību gadā savākusi 1050 kg bateriju, izcīnījusi 3. vietu valsts mērogā. Pērn Liepājas pilsētas 5. vidusskolas skolēni savāca 930 kg bateriju, ierindojoties 2. vietā valsts mērogā.  Īpašu aktivitāti Kurzemē bateriju vākšanā izrādījusi arī Gaiķu pamatskolas skolēni, kas savākusi trešo lielāko bateriju apjomu Kurzemes reģionā – 659 kg. Turklāt Gaiķu pamatskolas audzēkņi izcīnījuši 3. vietu valsts mērogā nominācijā “Visvairāk savāktais bateriju apjoms uz vienu skolas audzēkni”, savācot vidēji katrs 17,34 kg bateriju. Visvairāk izlietoto bateriju Kurzemes reģionā izdevies savākt Liepājas izglītības iestādēm. Konkursā iesaistījās 14 izglītības iestādes, savācot pārstrādei 3857 kg bateriju. Liepājas Liedaga vidusskolas audzēkņi pārstrādei nogādāja 1301 kg bateriju, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas audzēkņi savāca 1050 kg bateriju, Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes "Dzintariņš" audzēkņi ar vecāku palīdzību savāca 613 kg bateriju, savukārt Liepājas Ezerkrasta sākumskolas audzēkņi kopā ar vecākiem pārstrādei nodeva 288 kg bateriju. Ievērojams bateriju apjoms savākts arī Grobiņas novadā. Piedaloties vien 3 izglītības iestādēm, savākti 835 kg bateriju. Aktīvākā no tām Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskola, kuras audzēkņi savākuši 645 kg bateriju. Ventspils pilsētu un novadu šogad konkursā pārstāvēja 12 izglītības iestādes, savācot 791 kg bateriju. Aktīvākā no tām šogad Ventspils 1. pamatskola, kuras audzēkņi savākuši 256 kg izlietotu bateriju. Rēķinot pēc savāktā izlietoto bateriju apjoma uz vienu mācību iestādes audzēkni, labākie sasniegumi Kurzemes reģionā ir Gaiķu pamatskolai (savākti 17,34 kg bateriju uz vienu audzēkni), Sikšņu pamatskolai (savākti 3,72 kg bateriju uz vienu audzēkni), Vandzenes pirmsskolas izglītības iestādei “Zīlīte” (savākti 3,16 kg bateriju uz vienu audzēkni), Saldus pirmsskolas izglītības iestādei “Īkstīte” (savākti 2,82 kg bateriju uz vienu audzēkni). Izlietoto bateriju vākšanas konkursu “Tīrai Latvijai!’’ organizē “Zaļā josta” sadarbībā ar AS “BAO”, Valsts izglītības satura centru un Latvijas Tirgotāju asociāciju. Papildu informācija: Laima Kubliņa, 26710793, laima.kublina@zalajosta.lv, www.zalajosta.lv 

20.05.2020

Aug sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas Kurzemē

Pēdējo trīs gadu laikā kurzemniekiem pieejamais sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu (SBSP) klāsts kļuvis plašāks -  ne tikai izveidotas jaunas pakalpojumu sniegšanas vietas, bet arī sociālie dienesti un atsevišķi pakalpojumu sniedzēji ir dažādojuši pakalpojumu klāstu, liecina Kurzemes plānošanas reģiona veiktais deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējums. “Deinstitucionalizācijas process Kurzemē sekmīgi turpinās, ko apliecina arvien plašākas iespējas  saņemt sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai. Esam pateicīgi pašvaldībām par sadarbību un ieguldījumu sociālo dienestu kapacitātes attīstīšanā, pakalpojumu dažādošanā atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un alternatīvu risinājumu meklēšanā bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un personu ar garīga rakstura traucējumiem ievietošanai institūcijās,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone - Slava. Kopumā šobrīd Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir reģistrēti un sociālos pakalpojumus Kurzemes reģionā sniedz vairāk nekā 43 pakalpojumu sniedzēji 73 pakalpojuma sniegšanas vietās, lielāko SBSP daudzveidību nodrošinot bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Joprojām nozīmīgu atbalstu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām savu iespēju robežās nodrošina visu Kurzemes pašvaldību sociālie dienesti, vairākās pašvaldībās pieejamo sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas un klāstu bagātina arī nevalstiskās organizācijas. Tāpat joprojām lielākais pakalpojumu sniegšanas vietu skaits ir lielākajās Kurzemes reģiona pašvaldībās – Liepājas un Ventspils pilsētās, kā arī Kuldīgas, Saldus un Talsu novados. Jāatzīmē, ka Saldus novadā ir lielākais SBSP sniegšanas vietu skaits Kurzemes reģionā, jo pašvaldība  savu pagastu teritorijās izveidojusi vairāk nekā 10 dienas centrus.  Visās Kurzemes reģiona pašvaldībās sociālie dienesti saviem iedzīvotājiem nodrošina sociālā darba un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī aprūpes mājās pakalpojumus (šie pakalpojumi iepriekš visur nebija pieejami). Atsevišķu pašvaldību sociālo dienestu pakļautībā ir vairākas pakalpojumu sniegšanas vietas, kur iedzīvotājiem tiek piedāvāts daudzveidīgāks pakalpojumu klāsts. Kopumā Kurzemes reģiona pašvaldību sociālajos dienestos gadā tiek vidēji apkalpotas 22 personas ar GRT un 18 bērnu ar FT ģimenes – lielākās pašvaldībās apkalpoto cilvēku skaits var ievērojami pārsniegt mazākās pašvaldībās apkalpoto cilvēku skaitu. Savukārt Nevalstiskās organizācijas pārsvarā nodrošina sociālās rehabilitācijas (tai skaitā pakalpojumu sniegšana tiek nodrošināta dienas aprūpes centros vai ģimenes atbalsta centros) un sociālās aprūpes pakalpojumus, tai skaitā arī bērnu ar smagiem FT vecākiem tik nozīmīgo “Atelpas brīdi”. “Ievērojamu ieguldījumu SBSP pieejamībā sniedzis arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotais projekts “Kurzeme visiem”. Tā ietvaros ir ne tikai izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns, kas paredz darbības ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanu dzīves vietā personām ar invaliditāti un bērniem ar FT, bet arī tiek kompensēta sociālo pakalpojumu sniegšana personām ar GRT, bērniem ar FT un viņu vecākiem. Kopš projekta uzsākšanas 2016.gadā esam kompensējuši sociālo pakalpojumu saņemšanu tuvāk dzīvesvietai kopumā 330 cilvēkiem - 67 personām ar GRT,  158 bērniem ar FT un 105 bērnu ar FT vecākiem,” norāda S.Miķelsone – Slava. Vēl lielākas iespējas saņemt SBSP tuvāk dzīvesvietai būs pēc deinstitucionalizācijas plānā paredzētās infrastruktūras izveides, lai sniegtu sociālos pakalpojumus personām ar GRT, bērniem ar FT un bērniem no sociālās aprūpes centriem. Infrastruktūras uzlabošana tiks veikta 10 pašvaldībās ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu un valsts un pašvaldību līdzekļiem par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljonu eiro apmērā. Šobrīd pašvaldības turpina darbu pie projektu sagatavošanas, lai infrastruktūras risinājumi būtu pieejami tās iedzīvotājiem pēc iespējas drīzāk. Par deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos. Šī procesa ietvaros tika izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam, kā arī tiek veikta regulāra plāna ieviešanas uzraudzība, tai skaitā sagatavojot Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu. Par projektu “Kurzeme visiem” Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.   Informāciju sagatavoja: Laura Homka Kurzemes plānošanas reģiona un projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste Laura.homka@kurzemesregions.lv

20.05.2020

“Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” minēto ierobežojumu attiecināmību uz reliģisko organizāciju darbību

Atgādinām, ka atbilstoši š.g. 30. marta skaidrojumam dievkalpojuma noturēšana, ko veic garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, bet nepulcina uz to draudzi, nav uzskatāma par reliģisko darbību, kas veicama pulcējoties, proti, par organizēto pasākumu minētā rīkojuma 4.5.apakšpunkta izpratnē. Tādējādi, šādos gadījumos reliģiskās darbības veikšanas vietā vienlaikus var atrasties tāds personu skaits, kas nodrošina savstarpējās divu metru distances un citu noteikto sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu.  Savukārt, organizējot laulību, kristību, bēru vai tml. ceremonijas, kas ir organizēts pasākums minētā rīkojuma izpratnē, dalībnieku skaits (ieskaitot garīgo un kalpojošo personālu) nevar pārsniegt 25 cilvēkus, neatkarīgi no tā, vai pasākums tiek organizēts iekštelpās vai ārtelpās. Turklāt iekštelpās notiekošā pasākuma laiks nevar pārsniegt trīs stundas. Attiecībā uz ārtelpās notiekošajiem pasākumiem maksimālais norises laiks netiek ierobežots. Papildus minētajam, pasākuma organizatoram ir pienākums nodrošina ierobežojumu ievērošanu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību dalībniekiem. Atgādinu, ka saskaņā ar rīkojuma 4.5.24.apakšpunktu neievērot divu metru distanci var ne vairāk kā divas personas, kā arī personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā un personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus. Vēršu uzmanību tam, ka vēl joprojām ikviens ir aicināts īpaši izvērtēt riskus pirms apmeklēt publiskās vietas un organizētus pasākumus, t.sk. dievnamus. Aicinu visas draudzes publiski informēt draudzes locekļus par ierobežojumiem, t.sk. publiskojot Veselības ministrijas epidemioloģiskās prasības,  un ar atbildību izturēties pret tiem,  turpinot ievērot maksimālo piesardzību.  Tāpat uzsveru, ka reliģiskajām organizācijām ir jāsadarbojas ar Valsts policiju un citām institūcijām sabiedriskās kārtības un epidemioloģisko prasību nodrošināšanai. Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs                                                                                      J. Bordāns

14.05.2020